Pārmaiņas bija ļoti gaidītas ne tikai Latvijas sportā, jo tās atzinīgi novērtēja arī Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA), sacīja Tikmers. Situācija bija izveidojusies riskanta, jo neilgi pirms olimpiskajām spēlēm Latvija saņēma norādes, ka tās antidopinga sistēma neatbilst WADA kodeksam un nostādnēm.
Par ļoti būtisku pārmaiņu rezultātu Tikmers nosauca arī jaunās iespējas ievērojami palielināt dopinga analīžu skaitu. Ja iepriekš sportistiem gadā veica simtiem dopinga pārbaužu, tad jaunā sistēma ļaus pārbaudīt tūkstošiem analīžu paraugu.
Pārmaiņas, izveidojot autonomu Antidopinga biroju, bija nepieciešamas, lai Latvijas antidopinga sistēma atbilstu WADA kodeksam, Eiropas Padomes Antidopinga konvencijai un Starptautiskajai konvencijai pret dopingu sportā, kā arī nepilnības neapdraudētu Latvijas sportistu dalību olimpiskajās spēlēs un citās liela mēroga sporta sacensībās.
Antidopinga biroja izveide nodrošina lielāku nacionālās antidopinga organizācijas autonomiju nekā līdzšinējā situācijā, kad Antidopinga nodaļa kā Valsts sporta medicīnas centra struktūrvienība bija Veselības ministrijas pakļautībā. Antidopinga birojs kā tiešās pārvaldes iestāde atradīsies veselības ministra pārraudzībā.
KONTEKSTS:
LOK problēmu bija apzinājusi jau 2015.gadā. Pasaules antidopinga jaunā redakcija bija sākusi darboties gadu iepriekš, un atklājās, ka Latvijā ir vairākas neatbilstības. Pērnvasar LOK sāka celt trauksmi Valsts sporta medicīnas centra antidopinga nodaļas ļoti daudzo neatbilstību dēļ.
WADA lielākās iebildes bija, ka Latvijā antidopinga jomā netika nodrošināta neatkarība un autonomija lēmumu pieņemšanā - Antidopinga nodaļas vadītājs bija pakļauts Valsts sporta medicīnas centra direktoram, kurš savukārt - Veselības ministrijai. Tas padarīja antidopinga nodaļu administratīvi ietekmējamu, un šāda situācija nav pieļaujama.
