Lai nodrošinātu sporta pedagogiem iztrūkstošo atalgojuma daļu, būtu nepieciešams papildu finansējuma avots, sacīja Siliņa. Premjerministre no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasīs situācijas skaidrojumu, kā arī pieļāva, ka papildu finanšu nodrošināšanai būtu jādomā, ko darīt ar plānotajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņām dārzeņiem un augļiem.
Visus ministriju un nozaru pieprasījumus valsts budžetā apmierināt nav iespējams, uzsvēra Siliņa.
Premjerministre iepriekš bijusi pārliecināta, ka sporta skolu treneru algas ir iekļautas kopējā pedagogu finansējumā, kam piešķirti 95 miljoni eiro.
"Es būtu iedomājusies, ka tur tas viss [skolotāju kopējā finansējumā] ir iekšā. Skaidrs, tādās lielās niansēs to vislabāk zina tikai pati Izglītības ministrija, ko viņa ir iesniegusi. Šis, protams, man ir tāds zināms pārsteigums," par sporta skolu treneru algu finansēšanu teica Siliņa. "Es noteikti prasīšu [IZM] skaidrojumu, bet viennozīmīgi jautājumi par sportu ir ne līdz galam sakārtoti. Es domāju, tur ir diezgan daudz darba, ko darīt, jo mums ir jāveicina fiziskās aktivitātes gan bērnu, gan jauniešu vidū, un šobrīd finansējums sportam ir ļoti sadrumstalots. Tur neskaidrību ir vairāk nekā skaidrības."
Siliņa lēsa, ka pazeminātā 5% PVN saglabāšana augļiem un dārzeņiem izmaksātu valsts budžetam 36 miljonus eiro, bet šī nodokļa pacelšana tikai līdz 12% maksātu 16 miljonus eiro. PVN likmes izmaiņas augļiem un dārzeņiem Siliņa pieminēja kā iespējamu papildu finanšu avotu valsts budžetā.
"Kaut kur robežas jānovelk, un izvēles nav vienkāršas," sacīja Siliņa.
Savukārt Latvijas sporta izglītības iestāžu (LSII) Direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe sarunā Latvijas Televīzijā pastāstīja, ka sporta skolās treneru atalgojums no valsts budžeta tikai daļējā apjomā ir piekto gadu pēc kārtas, bet iztrūkstošo starpību sedz pašvaldības vai privātos klubos bērnu vecāki.
Latvijā ir vairāk nekā 18 privāto sporta skolu, taču valsts finansējums pilnā apmērā treneriem neseko, uzsvēra Zaļupe. Viņa paskaidroja, ka audzēkņu skaits sporta skolās līdz šim ir pieaudzis, un tieši tādēļ valsts finansējumā treneru algām rodas iztrūkums.
Profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās ir iesaistīti apmēram 40 000 bērnu, tajā skaitā ap 5000 bērniem vairākos sporta veidos, un strādā apmēram 1800 treneru, pastāstīja Zaļupe. Treneru, kas strādā tikai vienā darba vietā, gan ir ļoti maz, jo nopelnīt pieņemamu iztiku tā nav iespējams.
Saruna ar Diānu Zaļupi
Gan privātajās sporta skolās, gan pašvaldībās būtu jārēķinās, ka bez valsts papildu finansējuma pieaugs vecāku izmaksas vai samazināsies iesaistīto bērnu skaits. Ja arī pašvaldības saņems papildu finansējumu no valsts, tas būs paredzēts pamatfunkciju izmaksu segšanai, un sports vietvarām prioritātēs nebūs pirmajā vietā, norādīja Zaļupe.
LSII Direktoru padomes vadītāja uzsvēra, ka valsts iepriekš piešķīra piecus miljonus pasaules hokeja čempionāta sarīkošanai kovida laikā gandrīz bez skatītājiem un pašlaik apmēram tikpat paredz olimpiskajam kvalifikācijas turnīram basketbolā, turpretim sporta skolu treneru jautājums ilgstoši netiek risināts.
Dialoga ar ministriju sporta skolu izglītības iestāžu pārstāvjiem šogad nav bijis, bet trauksme tikusi celta arī iepriekš. Solījumi ir bijuši, bet sporta nozare treneru algu risinājumu gaida jau piecus gadus, piebilda Zaļupe.
Gandarījumu par beidzot sadzirdētu gadiem aktualizētu problēmu un apņemšanos to risināt trešdien pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas jau vairākkārt bija vērsusies atbildīgajās institūcijās, lūdzot rast finansējumu profesionālās ievirzes pedagogu darba samaksas nodrošināšanai pilnā apmērā.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets 1. novembrī akceptēja 2024. gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus, nosūtot tos skatīšanai Saeimā. Budžeta prioritātes nākamgad ir drošība, izglītība un veselība. Budžeta likumprojekts paredz arī vairākas nodokļu izmaiņas.
Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardi eiro, bet izdevumi – 16,2 miljardi eiro. Tajā skaitā pamatbudžetā plānotie ieņēmumi ir 10 miljardi eiro, savukārt izdevumi - 12,15 miljardi eiro.
