Zviedrijas Olimpiskā komiteja sola pasaules klases olimpiskās spēles bez nodokļu maksātāju naudas

Stokholma var piedāvāt pasaules klases olimpiskās spēlēs, netērējot nodokļu maksātāju naudu, uzsver Zviedrijas Olimpiskās komitejas prezidents Matss Erje.

Pagājušajā nedēļā Stokholmas kandidatūra, kurā renes sporta veidu rīkošana uzticēta Siguldai, tika oficiāli iekļauta saīsinātajā 2026.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanas kandidāšu sarakstā. Tajā ir arī Kanādas pilsēta Kalgari un Itālijas pilsētu Milānas un Kortīnas d'Ampeco apvienotais pieteikums.

Tiesa, Zviedrijas mediji vēstīja, ka pēc septembrī notikušajām vēlēšanām par Stokholmas vadīšanu vienojušās Zaļā partija un centriski labējā partiju apvienība "Alliance" - abas uzskata, ka pilsētai nevajadzētu uzņemties 2026.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu.

Kā lielākos pretargumentus jaunā Stokholmas pilsētas vara min lielās izmaksas un apdraudējumu videi.

"Mūsu koncepts ir unikāls, un mēs varam piedāvāt pasaules klases olimpiskās spēles bez nodokļu maksātāju naudas tērēšanas. Mūsdienās tiek ņemts vērā ekonomiskās un sociālās ilgtspējas faktors, jo īpaši vides aizsardzība. Šie nosacījumi Zviedrijai pieguļ kā cimds ar roku," Zviedrijas Olimpiskā komiteja citē Erjes teikto.

Līdz 11.janvārim jāiesniedz pilnībā aizpildīts kandidatūras pieteikums, bet līdz 12.aprīlim jābūt iesniegtam pēdējām pašvaldību un valsts garantijām par drošību un vīzām.

"Vienīgā lieta, kas no budžeta tiek prasīta, ir finansiālais segums drošībai. Pastāv liela iespēja, ka ienākumi pārsniegs izmaksas," pauda Erje.

"Zviedrijai ir iespēja kļūt par valsti, kas olimpiskās spēles rīko pilnīgi citādāk nekā iepriekšējās reizes. Tiks izmantotas ne tikai vietējās būves, bet arī sacensības tiks organizētas citā valstī, kas šajā gadījumā būs Latvija. Mūsu modelis ir kā piemērs olimpiskajām spēlēm nākotnē, un varbūt pēc gadiem runās par Stokholmu un Zviedriju. Mēs esam viena no vadošajām ziemas sporta veidu lielvalstīm, kas nekad nav rīkojusi olimpiskās spēles," skaidroja Erje.

Tikmēr Zviedrijas Olimpiskās komitejas izpilddirektors Pēters Reinebo atzīmē, ka 90% no olimpiādei nepieciešamajām būvēm ir tikpat kā gatavas uzņemt lielus sporta forumus.

"Siguldā tiek plānota ledus trases renovācija. Tur katru gadu norisinās Pasaules kausa sacensības, un viņi grib vairāk - ko svarīgu valstij. Latvija ir valsts, kas viena pati nevar sarīkot olimpiskās spēles, bet tā ir valsts, ar kuru esam labās attiecībās jau vairākus gadus," atklāja Reinebo.

Jau iepriekš Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ieviesa programmu "Agenda 2020", kas nodrošina labvēlīgas iespējas spēļu organizatoriem. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc Stokholma par partneri izvēlējusies Siguldu, jo tajā jau ir gatava kamaniņu trase.

Vēl 9.oktobrī SOK publicēja aptaujas datus, kurā 49% Stokholmas iedzīvotāju atbalstīja olimpisko spēļu rīkošanu, bet 25% bija pret.

SOK lēmumu par 2026.gada ziemas olimpisko spēļu saimnieci pieņems jau nākamā gada jūnijā.

Šī gada ziemas olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes - Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), bet Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022.gada Ziemas olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu - Almati no Kazahstānas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Olimpiskā kustība
Sports
Jaunākie
Interesanti