Taču skandāls, kura epicentrā ierauta Vaļijeva, aktualizējis citus būtiskus jautājumus – tostarp, vai dalībai olimpiskajās spēlēs nebūtu jānosaka vecuma cenzs?
Kā tiek gatavoti sportisti, ja jau 15 gadu vecumā uz ledus rāda brīnumainus un tehniski ārkārtīgi sarežģītus priekšnesumus? Un kuram jāatbild dopinga lietošanas gadījumā – piecpadsmitgadīgam bērnam vai tomēr pieaugušajiem, kas faktiski kontrolē šī bērna dzīvi? Pēdējo dienu laikā šos jautājumu aktīvi apspriež gan sporta cienītāji, gan amatpersonas. Pat Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) apspriež iespēju noteikt vecuma ierobežojumus dalībai olimpiskajās spēlēs.
Kas notika daiļslidošanas sacensībās?
Vaļijeva kopā ar citiem KOK sportistiem uzvarēja komandu cīņā, taču dienu vēlāk atklājās, ka vēl pirms Pekinas spēlēm viņai bijusi pozitīva dopinga analīze. Medaļas nepasniedza, bet sacensības ļāva turpināt, pamatojot ar apsvērumu, ka, ja gadījumā proves tomēr izrādītos negatīvas, lai jaunietei netiktu atņemta mūža lielā iespēja.
Vaļijeva triumfēja arī īsajā programmā, taču burtiski salūza izvēles programmā – piedzīvoja vairākus kritienus, ieņēma ceturto vietu un palika ārpus godalgoto trijnieka. Vaļijevas pēdējā uzstāšanās sacensībās viņai bija acīmredzami emocionāli smaga, un līdz ar viņu pārdzīvoja arī citi.
Redzētais bez emocijām nespēja atstāt Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidentu Tomasu Bahu. “Jāsaka, mani ļoti satrauca redzētais. Nevaru iedomāties, kāds spiediens viņai jāizjūt. Redzot, kā viņa cenšas saņemties un pabeigt savu priekšnesumu. Katrā viņas kustībā varēja redzēt, ka tas meitenei ir milzīgs nervu stress un varbūt viņa būtu gribējusi vienkārši pamest ledu, atstāt visu šo stāstu aiz muguras,” sacīja Bahs.
Kopš publiska kļuva informācija par to, ka 15 gadus vecā pasaules daiļslidošanas superzvaigznes Ziemassvētkos nodotais dopinga tests bijis pozitīvs, informatīvajā telpā uzsvari gan krietni mainījušies.
Vai tad 15 gadus jauna pasaules līmeņa sportiste uz savu galvu izdomās lietot kādus stimulējošus preparātus?
Uzmanības centrā nonākusi Krievijas elites treneru attieksme pret jaunajiem sportistiem. Nevar noliegt, ka galvenās personas – treneres Eteri Tutberidzes audzēknes kļuvušas par olimpiskajām čempionēm katrās olimpiskajās spēlēs kopš 2014. gada.
Tai pašā laikā neviena no šīm sportistēm pasaules elitē nav bijusi ilgāk par vienu olimpisko ciklu, liekot runāt par medaļu fabriku, kuras vienīgais uzdevums ir izcīnīt zeltu, bet – kādu cenu par to maksā sportists, ir jau otršķirīgi.
Arī pēc Vaļijevas kritienu pilnās vakardienas uzstāšanās Tutberidzes attieksmē iejūtība nebija manāma. Kad daiļslidotāja nonāca no laukuma, trenere Tutberidze uzreiz uzbruka ar jautājumiem un pārmetumiem. “Nu, ko tu atlaidi? Ko tu palaidies? Kāpēc beidzi cīnīties? Nu, paskaidro,” sacīja trenere acīmredzami uz emocionālas sagrāves sliekšņa esošajai jaunajai sportistei.
Jau nedēļu Krievijas sociālo mediju vidē dominē mirkļbirka #KaunsTutberidzei.
Tā tiek izmantota, apsūdzot treneri par sportistu salauztajiem likteņiem viņas attieksmes un treniņu metodikas dēļ. Tutberidzes attieksme nav paslīdējusi garām arī SOK prezidenta skatam. “Kad pēc uzstāšanās redzēju viņas tuvākās komandas stindzinoši vēso attieksmi, mani pārņēma šermuļi. Tas bija brīdis, kad sportistei vajadzēja saņemt mierinājumu! Viss redzētais manī raisa jautājumus par Kamilas tuvāko cilvēku loku. Gan runājot par pagātnes notikumiem, gan domājot par nākotni,” atzina Bahs.
Nav jau tā, ka jautājumi par treneru izvēlētajām treniņmetodēm pasaules sporta elites līmenī izskanējuši pirmo reizi. Vasaras spēlēs uzmanības centrā parasti ir mākslas vingrošana,
taču viss, kas šajās spēlēs noticis ap Kamilu Vaļijevu, iespējams, kļuvis par lūzuma mirkli SOK attieksmē
pret nepilngadīgu sportistu dalību olimpiskajās spēlēs, atzīst Bahs. “Jā, ir jautājumi, kas jāatrisina. Pirmkārt, par nepilngadīgo dalību pieaugušo sacensībās. SOK izpildkomitejā mēs jau esam sākuši pie tā darbu, jo mums pirmo reizi ir konkrēta lieta, par ko domāt. Mums priekšā darbs divās frontēs – viens ir jautājums par sadarbību ar antidopinga aģentūru, apsverot, vai šajā jomā nepieciešamas kādas izmaiņas, otrs – darbs ar starptautiskajām federācijām, ar kurām jāvienojas, vai minimālā vecuma ieviešana dalībai spēlēs varētu būt piemērots solis,” atzina SOK prezidents.
Jāpiebilst gan, ka, lai atkarotu zūdošo jaunatnes uzmanību pie TV ekrāniem, pēdējos gados SOK pievērsies jaunu, ekstrēmāku sporta veidu iekļaušanai spēlēs, kuru līderi nereti arī ir nepilngadīgie sportisti. Katrā ziņā – šī ir tēma, par ko mēs vēl noteikti dzirdēsim. Svarīgākais šobrīd droši vien ir tas, ka diskusija par to sākusies pasaules sporta visaugstākajā līmenī.
