Piespēle

Dodamies uz Latgali: Iepazīstam Kaunatas atjaunoto stadionu. Tiekamies ar Guntu Vaičuli

Piespēle

Lielais teniss kopā ar Anastasiju Sevastovu un Kārli Lejnieku

32 gadi Latvijas olimpiskās komitejas vadībā. Paveikto rezumējam kopā ar Aldonu Vrubļevski

LOK bijušais prezidents Vrubļevskis: Galvenais ir nezaudēt dzīvesprieku

Aldons Vrubļevskis ir mūzikas skolas absolvents, bijušais Latvijas augstskolu čempions šosejas riteņbraukšanā, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados bijis Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājs. 32 gadus Vrubļevskis bijis Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadībā, tai skaitā 16 gadus prezidenta amatā. Raidījumā “Piespēle” Vrubļevskis atgriežas pie LOK saknēm, sporta sistēmas izmaiņām un cerībām, kā sports varētu atgriezties pēc koronavīrusa Covid-19 krīzes.   

Tālajā 1988. gadā, kad radās doma atjaunot LOK, Vrubļevskis ieteicis Vilnim Baltiņam dažus priekšlikumus, un tika aicināts nākt barā un darboties pie LOK izveides, lai gan valstiskās struktūras nav bijušas atbalstošas šādas institūcijas tapšanai. Dibināšanas kongresā tobrīdējais ģenerālsekretāra amata kandidāts noņēmis savu kandidatūru, un tad Aldons ierosinājis, ka viņš varētu kļūt par ģenerālsekretāru un tika arī ievēlēts. Lai gan tolaik asociācija ar vārdu “ģenerālsekretārs” bijusi pavisam cita.

Jau toreiz tika spriests, ka nevajag baidīties izvirzīt visaugstākos mērķus, lai tos sasniegtu. 1988. gadā, virzot mērķi par neatkarīgu Latviju, Baltiņš esot izteicies, ka tiek taisīta programma uz 100 gadiem un lai pēc tam neviens nesakot, ka nav mēģināts darīt. Un šis mērķis tika sasniegts.

Atgriežoties pie LOK pirmsākumiem, raidījumā “Piespēle” pašķetināts arī atmiņu kamolītis, kā divkārtējā olimpiskā čempione Uļjana Semjonova tika iesaistīta olimpiskajā kustībā – tieši viņai uzticēja “vilkt ārā” pirmskara olimpiešus un runāt par viņu sasniegumiem sportā, un tas viss sākās ar sociālā un veselības stāvokļa apzināšanu un centieniem, kādu palīdzību veterāniem var sniegt.

Sarunas gaitā Vrubļevskis atcerējās arī par pirmo neatkarīgās Latvijas medaļnieku Igoru Vihrovu, kurš 2000. gada olimpiskajās spēlēs vingrošanā brīvajās kustībās izcīnīja pirmo olimpisko zeltu. Šobrīd Igors ideāli runā latviski, aktīvi darbojas sportā. Vrubļevskis atgādināja, ka sportā nav svarīga atlēta tautība, bet gan viņa mērķi un viņš kā piemērs, kas iedvesmo. Šobrīd, kad pasauli pārņēmusi Covid-19 pandēmija un sports ir praktiski apturēts, atlētiem svarīgākais ir nepazaudēt savu motivāciju un virzīties uz saviem mērķiem.

Daudzo gadu laikā sports ir komercializējies, elites sports atdalījies no amatieru sporta, daudzi atlēti iespēju pilnveidoties treniņnometnēs ārzemēs jau uztver kā pašu par sevi saprotamu. Un tomēr politiskie lēmumi, partiju diktētie noteikumi nosaka, vai sportam ir pietiekami līdzekļu, ņemot vērā, ka nodokļu sistēmas dēļ sponsori nav ieinteresēti vairs aktīvi atbalstīt sportu.

Vrubļevskis raidījumā uzsvēra, ka jebkuri politiski lēmumi, kuri tiek pieņemti bez sporta speciālistiem, var nodarīt kaitējumu sportam. Milzīgos mīnusus, ko nepareizi lēmumi nodara sportam, var izdzēst tikai ar valstisku atbalstu, protams, cerot, ka arī uzņēmumi kļūs bagātāki, un sportisti saņems arī citu atbalstu. Bet bez valsts atbalsta iztikt sportā šobrīd nevar, un valsts atbalsta saņemšana ir ļoti politizēta. LOK ir mēģinājis panākt, lai lielāku finansējumu saņem tie atlēti, kuriem sportā ir labi sasniegumi, taču politiski tiek pieņemti lēmumi, kur sasniegumi lomu nespēlē.

Vrubļevskis cer, ka jaunievēlētā LOK prezidenta Žorža Tikmera pieredze ļaus veiksmīgāk cīnīties par valsts atbalsta piešķiršanu, kā arī piesaistīt papildu finansējumu sportam. Vrubļevskis cer, ka daudz ko izdosies panākt arī jaunievēlētajam LOK ģenerālsekretāram Kārlim Lejniekam. Viņaprāt, ir jāiekustina sabiedrība. Jo gadu laikā ir pierādījies, ka tie bērni, kuri nodarbojas ar sportiskām aktivitātēm, arī mācās labāk.

Vrubļevskis raidījumā “Piespēle” neslēpa, ka emocijas, ko dod sportistu sasniegumu, ļauj izbaudīt paša līdzdalību rezultātu radīšanā. Jo sportista panākumi ir daudzu cilvēku kaldināti, un arī LOK ir viena no iesaistītajām institūcijām šo panākumu kaldināšanā.

Šobrīd tiek veidoti olimpiskie centri, kas ļauj atlētiem pilnvērtīgi trenēties arī citās pilsētās, ne tikai Rīgā. Tāpat daudzi sportisti jau karjeras laikā sāk studēt un iegūt profesiju, kas ļauj pēc karjeras beigām darboties profesijā. Aktuāla problēma gan ir treneru novecošanās, un šo problēmu atrisināt valstiskā līmenī pagaidām nevar atrisināt. Jauno treneru neesamību daudzos sporta veidos diktē nepietiekamās algas. Treneri domā, kā pabarot ģimeni, un daudzi nevēlas doties uz sacensībām nedēļas nogalēs, uzskatot, ka tas neietilpst darba laikā. Vrubļevskis uzskata, ka šis jautājums vairāk ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē un to LOK nevar mainīt.

16 gadu posms LOK prezidenta amatā Vrubļevskim ir noslēdzies, bet darba vēl ir daudz. Viņš uzsver, ka sportā galvenais ir pārlaist Covid-19 krīzi un skatīties, kā dzīve, sākot no septembra, atgriezīsies sliedēs. Jāturpina darbi attiecībā uz sportistu sociālo nodrošināšanu, jārūpējas, lai veselības aprūpes apkalpojumus saņem ne tikai esošie atlēti, bet arī veterāni. Bet pats galvenais ir nezaudēt dzīvesprieku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Olimpiskā kustība
Sports
Jaunākie
Interesanti