Krievijas prezidenta Vladimira Putina parakstīts rīkojums paredz Sadraudzības spēles rīkot ik četrus gadus, sākot ar 2024. gadu, kad sacensības 25 vasaras sporta veidos plānotas no 15. līdz 29. septembrim Maskavā un Jekaterinburgā.
Sadraudzības spēļu rīkotāji vilina sportistus ar lielām naudas balvām, savukārt SOK prezidents Tomass Bahs brīdināja, ka
sacensības Krievijā tiek rīkotas politisku motīvu dēļ.
"Krievijas valdība vaino mūs [SOK] politiskās neitralitātes neievērošanā, bet šī pati valdība vienlaicīgi cenšas sarīkot absolūti politizētu sporta pasākumu," teica SOK prezidents Bahs.
Savukārt SOK direktors saziņai ar nacionālajām olimpiskajām komitejām Džeimss Makleods norādīja, ka Sadraudzības spēļu organizatori – Starptautiskā sadraudzības asociācija – ir Krievijas valdības finansēta politiska organizācija. Turklāt Sadraudzības spēļu rīkošana olimpiskajā gadā nepārprotami norāda uz organizatoru centieniem radīt alternatīvas starptautiskas sacensības.
SOK aicina visas nacionālās olimpiskās komitejas ļoti uzmanīgi izvērtēt aicinājumu piedalīties Sadraudzības spēlēs.
"Jebkuras nacionālās olimpiskās komitejas iesaistīšanās pasaules Sadraudzības spēlēs būs pretēja ne tikai SOK izpildkomitejas rekomendācijai par starptautiskām sporta norisēm Krievijā, bet arī pretrunā olimpiskās kustības kopējam mērķim uzturēt sporta neatkarību un autonomiju," teica Makleods.
SOK izpildkomiteja oktobrī uz nenoteiktu laiku apturēja Krievijas Olimpiskās komitejas pilnvaras, bet vēl nav izslēgta iespēja agresorvalsts sportistiem neitrālā statusā piedalīties Parīzes spēlēs.
Krievijai kā Padomju Savienības tikumu mantiniecei jau ir pieredze Sadraudzības spēļu rīkošanā. Pirmās Sadraudzības spēles notika 1984. gadā, kad PSRS un lielākā daļa Austrumu bloka valstu boikotēja Losandželosas olimpiskās spēles.
Parīzes olimpiskās spēles 2024. gadā notiks no 26. jūlija līdz 11. augustam.
KONTEKSTS:
Gadu pirms 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu sākuma SOK prezidents Tomass Bahs dalības ielūgumus izsūtīja 203 valstīm, kuru vidū vidū nav Krievijas un Baltkrievijas. Tomēr augstākā olimpiskā institūcija arvien vēlas nodrošināt iespēju abu agresorvalstu sportistiem individuālajos sporta veidos startēt kā neitrāliem atlētiem, ja viņi nav saistīti ar valsts spēka struktūrām un nepauž atbalstu karam.
