Pirms trim gadiem Aparjods kļuva par pasaules junioru čempionu un šosezon palika nepārspēts Eiropas meistarsacīkstēs U-23 vecuma grupas ieskaitē. Tomēr Kristers atzīst, ka braukt pieaugušo konkurencē ir pavisam kas cits.
Kādēļ šoreiz neizdevās sacensības Siguldā, 21 gadu vecais Aparjods arvien ir neziņā, turklāt mājas trasē, braucot no vīriešu starta estakādes, viņš nokritis tikai otro reizi karjerā. Kristers gan nešaubās, ka vainot var tikai pats sevi, nevis kādus ārējus apstākļus.
Šosezon divos Pasaules kausa posmos Kristers ieguva 4. un 5.vietu, apliecinot, ka spēj pretendēt uz vietu trijniekā.
Konkurence kamaniņbraucējiem rezultātu tabulas augšgalā ir saasinājusies, lai arī elite palikusi tā pati. Aparjods uzskata, ka pirmie 15 var cīnīties par vietu trijniekā, bet nav gluži tā, ka labākos nosaka laimes spēlē. Viņš cer stabili nobraukt sacensībās, kas šosezon vēl nav izdevies. 
Sajūtas Kristeram ir divējādas, jo, no malas uz sevi skatoties, šķiet, ka nekas nav mainījies kopš sacensībām jauniešu konkurencē. Tomēr viņš ir pārliecinājies, ka kaut kā pietrūkst, lai arī iekšējais miers ir saglabājes. "Atliek salikt visu pa plauktiņiem, un cerams, ka tad viss būs," optimistiski nākotnē raugās Aparjods.
Viņš uzsvēra, ka Pasaules kausa kopvērtējuma triniekā var iekļūt tikai tad, ja sacensībās nav jāfinišē, šļūcot uz dibena, jo tas ļoti iegriež rezultātam kopvērtējumā.
Ar kritieniem uz augstiem rezultātiem sezonas kopvērtējumā pretendēt nevar.
Latvijas izlasei kopumā veiksmīgajā Pasaules kausa posmā Siguldā visvairāk Aparjodu iepriecināja jaunās divnieku ekipāžas Kristena Putina/Imanta Marcinkēviča uzvara sprinta sacensībās. Kristers ar viņiem izbraukumos ir istabas biedri un vairāk turas kopā.
Siguldā bija sacensībām sarežģīti laikapstākļi, jo lielā gaisa mitruma dēļ ledus strauji pārklājās ar sarmu, un paveicās tiem, kas brauca pirmie. Taču bija sportisti, kas arī šādos apstākļos spēja labi nobraukt neatkarīgi no izlozes, uzsvēra Aparjods. Par labu ledus kvalitāti allaž slavētie Siguldas trases meistari darīja visu, ko spēja, bet šādos apstākļos tas neko daudz nelīdzēja.
Aparjodam nav iebildumu, ka kamanu tehniskajos noteikumos sportistiem ir atstātas diezgan brīvas rokas,
ja salīdzina ar skeletonu vai bobsleju. Tajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka visi vienmēr mēģina kaut kā apiet noteikumus un noslēpt pārkāpumus, turklāt tehniskajās kontrolēs lielākoties neko neatbilstošu nekonstatē. Kristers cer, ka Latvijas izlase turpinās attīstīt sadarbību ar zinātniekiem, lai izgatavotu arvien labāku tehnisko inventāru.
Jau šonedēļ kamaniņu braucēji startēs Pasaules kausa posmā Oberhofas trasē, bet feburārī gaidīs sezonas galvenais starts Sočos, kur risināsies pasaules čempionāts. Aparjods Sočos nav braucis daudz, tiesa, pērn pirms Pasaules kausa posma viņš izlases sastāvā tur nedēļu trenējās un uzskata, ka trasi izdevās uzķert diezgan ātri. Trase viņam patīk, tomēr sportists atzīst, ka ir nepieciešama spēja uztvert sajūtas, lai izbrauktu atslēgas vietas. Pretējā gadījumā brauciena finišā var nākties brīnīties, kur pazudušas sekundes simtdaļas vai pat desmitdaļas.
Stratēģiskais mērķis Kristeram ir 2022.gada Pekinas ziemas olimpiskās spēles.
Viņš ir apmierināts, ka divos gados kopš Phjončhanas ziemas spēlēm ir izdevies uzlabot fizisko formu, bet nākamajās sezonās braucienos jākrāj pieredze un jāsasniedz labāki rezultāti.
