Pasaules čempionāta spēles Latvija būs gatava ar prieku uzņemt, bet svarīgi ir izvērtēt situāciju Baltkrievijā, kur nerimst protesti un tiek arestēti cilvēki, kurus bez pamata sit un moka, teica Kariņš. Situācija Baltkrievijā raisa bažas par iespēju pasaules čempionātā garantēt drošību hokejistiem, tiesnešiem un faniem, uzsvēra premjers.
"Neesam pārliecināti, domājam, ka nav iespējams nodrošināt drošību [Minskā]," teica Kariņš. "Esam gatavi rīkot čempionātu, kur viens posms ir Rīgā, otrs – kādā citā Eiropas pilsētā."
Latvija aicina IIHF izvērtēt, vai drošības aspekta dēļ Baltkrievijā ir iespējams sarīkot pasaules čempionātu.
Valdības sēdes slēgtajā daļā otrdien uzklausīja par sporta nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informāciju par konsultācijām ar IIHF pasaules čempionāta rīkošanas aspektā un atbildes vēstuli starptautiskajai federācijai. Pēc ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) teiktā, IIHF pozīcija varētu kļūt zināma 18. novembrī.
Latvijas valdība jau iepriekš lūdza Baltkrievijā paredzētās spēles aizvadīt citur, taču IIHF paziņoja, ka politiski apsvērumi nevar būt iemesls turnīra pārcelšanai. Starptautiskā federācija gan norādīja, ka izveidos ekspertu grupu, kas vērtēs visus iespējamos riskus 2021. gada pasaules čempionāta organizēšanā, tajā skaitā drošības un veselības aspektus. Ar ekspertu ziņojumu federācija iepazīšoties novembrī.
Tiesības uz 2021. gada pasaules čempionāta rīkošanu Baltkrievija un Latvija ieguva IIHF kongresā 2017. gada maijā. Turnīra pusfināli un spēles par medaļām paredzētas Minskā, kur tāpat kā Rīgā paredzēts aizvadīt vienas grupas spēles. Oficiāli pasaules čempionātu nerīko valstis, bet gan nacionālās hokeja federācijas, tomēr bez valsts finanšu atbalsta tas nebūtu iespējams ne Minskā, ne Rīgā.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā turpinās protesti pret 9. augustā notikušo valsts prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Pēc oficiālajiem rezultātiem, līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Protestus pastiprina vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi oktobra sākumā panāca vienošanos par sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels informēja, ka "melnajā sarakstā" iekļaus 40 personas. Vēlāk ES ārlietu ministri vienojās papildināt pret Baltkrievijas režīmu noteikto sankciju sarakstu un iekļaut tajā arī Aleksandru Lukašenko.
