Būdams dārgs, hokejs tajā pašā laikā ir arī pelnošs sporta veids tajā nodarbinātajiem, jo Latvijas jaunās zvaigznes rada pieprasījumu. Bērni grib līdzināties pasaules klases meistariem, un ambiciozi vecāki ir gatavi savu jauno hokejistu vēlmes izpildīt.
Mammas aprēķini liecina, ka pirmspandēmijas laikā izmaksas par bērna dalību hokejā bija 3000 eiro sezonā. U-9 līdz U-15 vecuma grupās Latvijā bērna dalība hokejā sezonā izmaksājot no 2000 eiro līdz 10 000 eiro.
Treniņi Latvijā maksā no 15 līdz 300 eiro mēnesī atkarībā no tā, vai nodarbības ir pašvaldības atbalstītā vai privātā klubā, bet tie nebūt nav vienīgie tēriņi.
Maksa par pamata treniņiem ir vienīgā pozīcija, par ko maksājums tiek veikts uz kluba kontu, bet pārējie darījumi ir skaidrā naudā,
paskaidroja LTV uzrunātā mamma, kuras bērns vairākus gadus trenējas Pierīgā.
Ekipējums hokejistam 7–15 gadu vecumā maksā no 200 līdz 1000 eiro, bet vārtsargam vēl kosmoss klāt jāpieskaita, piebilda hokejista mamma. Ikvienā klubā treneri nodrošina papildu treniņus par 10–30 eiro vienu līdz trīs reizes nedēļā. Vecākiem vēl jāapmaksā tērpi ar kluba logo, kas vidēji ir 100–150 eiro sezonā, un jāiegādājas arī spēļu krekli par 50–80 eiro, ko klubi nenodrošina.
Tāpat neizpaliek dažādi papildu izdevumi, piemēram, par žāvētavām, vai iemaksu fondā ik mēnesi, lai arī ne vienmēr naudas turpmāko ceļu var izsekot. Ļoti ievērojamas izmaksas rada turnīri Latvijā, Baltijā un tālākās valstīs.
"Šī ir tāda visienesīgākā treneru daļa, kas arī tiek maksāta tikai skaidrā naudā," uzsvēra spēlētāja mamma. "Interesantākais, ka šajā [turnīru] pozīcijā ne pašvaldība, ne valsts nesniedz dotācijas. Tā ir tīra kluba un treneru pelņa."
Turklāt došanās uz vienu turnīru dažādās komandās ir par atšķirīgām cenām. Vienas dienas turnīrā Latvijā dalības maksa ir 15–30 eiro, Baltijā 120–300 eiro, bet, ja jāspēlē Zviedrijā, Somijā vai Vācijā, sasniedz arī 600 eiro. Hokejista mamma gan paskaidroja, ka,
rēķinot pēc dienu skaita, Latvijā turnīri izmaksā krietni dārgāk, un mazāk ir arī iesaistīto treneru.
Izmaksas ir samērojamas ar Zviedriju, kur atšķirībā no tikpat lieliem izdevumiem Latvijā tiek iekļauta arī dzīvošana un ēdināšana.
Vienīgais maksājums uz bankas kontu ir par pamata treniņiem, kā arī retām nometnēm, kas tiek rīkotas sadarbībā ar ārzemju organizatoriem, pastāstīja hokejista mamma. Ja nemaksā par papildu treniņiem un došanos uz nometnēm, klubā uzskata, ka atvasei tāpat kā viņa vecākiem hokejs nemaz īsti neinteresē.
Vecāki arī nevēlas prasīt čekus un uzdot klubam jautājumus, lai neapdraudētu bērnu izredzes konkurencē par vietu sastāvā. Tēti un mammas, kuri jau ir ieguldījuši lielus līdzekļus un redz bērna ieinteresētību, nav gatavi no hokeja atteikties, turklāt vecākiem arī rada spiedienu ar domu, ka viņiem nav citas iespējas, savos novērojumos dalījās LTV uzrunātā mamma.
Ceļš uz jebkādām pārmaiņām ir sarežģīts.
Klubu maiņa Latvijā nav viegls process arī bērnu vecumā, jo tāpat kā pieaugušajiem ir pārejas maksas un nepieciešamas atļaujas.
Savu pieredzi atklājusī hokejista mamma uzskata, ka noteikti būtu jāizmanto iespēja bērnam pārcelties uz ārzemēm. Lai gan vecākiem tas nozīmē arī segt dzīvošanas izmaksas, ilgākā termiņā tēriņu summa iekrāsies mazāka nekā mājās. Turklāt Latvijā arī talantīgam spēlētājam ir sarežģītāk pāriet no bērnu hokeja uz junioru un pieaugušo sportu.
Mazākas izmaksas hokeja apguvē ir pašvaldību atbalstītos klubos tālāk no Rīgas, taču rīdziniekiem praktisku apsvēru dēļ tas nav īstenojams variants. Jaunā hokejista mamma arī apšauba, vai pašvaldība par katru bērnu tiešām piemaksā tik daudz, ja reiz vietvaru atbalstītā klubā reģionos vecākam jāmaksā 40–60 eiro mēnesi, bet Rīgā – pat tuvu 300 eiro.
