Čempionāta norise ir pabīdīta uz priekšu par divām nedēļām, un turnīrs sāksies 21. maijā. Bet, vai tiešām šī datumu maiņa nodrošinās to, ka uz Rīgu varēs atbraukt arī Nacionālās hokeja līgas (NHL) zvaigznes, lai palīdzētu savām izlasēm, pārliecības nav, jo nav skaidrības, kā situācija ar pandēmiju attīstīsies šeit un arī Amerikā.
Taču ir skaidrs, ka pasaules čempionāts nevarēs notikt bez skatītājiem, jo, kā norādīja Buncis, apmēram 90% ienākumu vai pat vairāk veidosies no biļešu pārdošanas. Tiesa gan, ja skatās uz apakšgrupu, kas spēles aizvadīs Rīgā - un šeit būs Somija, Kanāda, ASV, Vācija, Norvēģija, Kazahstāna un Itālija -, tikai Somija ir tā valsts, no kuras tiešām būtu sagaidāms liels fanu pieplūdums. Buncis gan norādīja, ka orgkomiteja cer uz to, ka hokeja līdzjutēji būs noilgojušies pēc sporta arī Vācijā un Norvēģijā.
Buncis neslēpa, ka orgkomitejas darbs būs balstīts uz to, lai maksimāli piesaistītu līdzjutējus no Somijas un arī Latvijas tām spēlēm, kas notiks Rīgā. Viņš cer, ka interese būs arī no kaimiņvalstīm, kuras nepiedalās šajā čempionātā, taču mači - Rīgā spēlēs Kanāda un ASV - varētu izraisīt interesi. Aprēķini liecinot, ka hokeja čempionāts Latvijas ekonomikai dažādos veidos varētu ienest ap 5 miljoniem eiro.
Sāpīgs jautājums ir arī pie Daugavas stadiona paredzētās ledus halles būvniecība. Buncis gan norādīja, ka viss noritot pēc grafika, un pēdējais datums, kad jaunajai treniņu hallei jābūt gatavai un nodotai ekspluatācijā, ir nākamā gada 17. marts.
Arī “Arēna Rīga”, kur plānotas čempionāta spēles, piedzīvos pārmaiņas. Buncis atklāja, ka arēnu čempionāta vajadzībām atbrīvos jau aprīļa vidū, un organizētājiem būs mēnesis laika, lai veiktu nepieciešamās pārbūves. Pašā arēnā būs jāizbūvē divas ģērbtuves, kā arī viena jāpārbūvē. Taču lielākie darbi gaidāmi ārpus arēnas telpām – VIP zonas, biroju, medija centra un citu pasākuma norisei nepieciešamu telpu izbūve. Buncis uzsvēta, ka lielāka uzmanība būs šiem darbiem ārpus arēnas, nevis pašā arēnā.
