Pirms 25 gadiem
Latvijas Televīzijas Sporta redakcija rubrikā "Pirms 25 gadiem" pārskata savus arhīva krājumus, atskatoties uz nozīmīgākajiem notikumiem ar ceturtdaļgadsimta distanci.
Lēmums neiekļaut izlases kandidātu sarakstā Znaroku formāli tika pamatots ar viņa nepārliecinošo sniegumu Vācijas klubā un neatbilstību Vasiļjeva iecerētajai spēles koncepcijai. Neformālie iemesli gan bija saistīti ar komandā valdošo gaisotni, kuru lielā mērā noteicis Znaroks.
Zīmīgi, ka lēmums par Znaroka neņemšanu sašķēla komandu divās frontēs. Sergejs Čudinovs uzreiz paziņoja par nespēlēšanu Šefīldā, bet Grigorijs Panteļejevs domāja līdz pēdējam. Vjačeslavs Fanduļs publiski iebilda trenera lēmumam neņemt Znaroku izlasē, savukārt latviešu diaspora – Rodrigo Laviņš, Aigars Cipruss un Harijs Vītoliņš – publiski aizstāvēja trenera lēmumu.
Vasiļjevs izlases ģērbtuvi Sporta pilī izrotāja ar dažādiem latviešu tautas domugraudiem un parunām.
Arī izlases darba valoda bija latviešu, kas raisīja nepatiku lielai daļai krievvalodīgo spēlētāju un turpmākajos gados izraisīja arvien nokaitētu atmosfēru komandā.
Tomēr Vasiļjeva pirmajā darba cēlienā 1999. gadā Šefīldā vienīgais atklātais dumpinieks beigās izrādījās Čudinovs, kurš uz turnīru tiešām nedevās. Latvijas Hokeja federācijas tālaika prezidents Kirovs Lipmans vien publiski nošņāca, ka bijusi iecere Čudinovam sarīkot atvadu maču, bet tagad aizsargs tādu nedabūšot.
Pārējie spēlētāji bija ierindā, un Latvijas izlase ar vienu uzvaru pār Kazahstānu (6:3) un diviem bezvārtu neizšķirtiem pret Ukrainu un Lielbritāniju nobruģēja sev atgriešanās ceļu augstākajā divīzijā, kuru vēlāk vairs ne brīdi nav atstājusi.
