Pirms 25 gadiem
Latvijas Televīzijas Sporta redakcija rubrikā "Pirms 25 gadiem" pārskata savus arhīva krājumus, atskatoties uz nozīmīgākajiem notikumiem ar ceturtdaļgadsimta distanci.
Sastāva komplektācijā treneris Leonīds Beresņevs balstījās uz sevi jau pierādījušām vērtībām – izlases veterāniem. Latvijas izlase bija turnīra vecākā komanda. Jau pārbaudes spēļu laikā hokeja apskatnieki vērsa uzmanību uz neveselīgi lielo izlases kapteiņa Oļega Znaroka ietekmi uz Beresņeva lēmumiem un spēles vadības stilu.
Uz čempionāta pirmo spēli pret Šveici ierasties palīgā no Nacionālās hokeja līgas (NHL) vēl nebija paguvis Artūrs Irbe. Vārtu drošība tika uzticēta Andrejam Zinkovam, bet viņš jau pirms spēles neatstāja pārliecinošu iespaidu un starp autobusiem bija manīts nervozi smēķējam...
Zaudējums Šveicei lielā mērā noteica toni visam atlikušajam čempionātam.
Uzvara pār Franciju un zaudējums Zviedrijai nozīmēja to, ka otrajā posmā jācīnās par iekļūšanu labāko desmitniekā, par ko arī katram hokejistam bija piesolīta 5000 dolāru prēmija.
Otrais posms tika sākts ar kaunpilnu zaudējumu Austrijai 2:5. Atkal bez Irbes vārtos, kurš bija devies uz komandas biedra bērēm. Pēc spēles uzliesmoja izlases ģenerālmenedžera Helmuta Baldera un spilgtākā uzbrucēja Sergeja Žoltoka konflikts, bet Latvijas Hokeja federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam visu atlikušo čempionāta laiku spēlētāji liedza tuvoties komandas soliņam.
Atlikušajās divās spēlēs uzvarēta Norvēģija (7:1), bet zaudēts Baltkrievijai (1:2), kā rezultātā Latvijai uz laiku nācās atvadīties no augstākās divīzijas un gada otrajā pusē aizvadīt pārspēles par atgriešanos pasaules elitē. Uz tām devās jau krietni modificēta Latvijas izlase ar citu galveno treneri un citu kapteini, jo Oslo klupiens bija pielicis punktu Beresņeva un Znaroka divvadībai Latvijas hokeja izlasē. Kā vēlāk izrādīsies, šādam pavērsienam būs ļoti tālejoša ietekme.
