Jau iepriekš kādu laiku virmoja baumas par Merzļikina nesaskaņām ar "Blue Jackets" vadību, un komandā apmaksātākais vārtsargs pagājušajā nedēļā pieprasīja pārmaiņas. Merzļikins vēlas spēlēt, nevis palikt rezervistos aiz apmales.
Raimonds Gekišs: Kāda bija līdzšinējā situācijas virzība, tev netiekot spēlēt "Blue Jackets" sastāvā?
Elvis Merzļikins: Man gāja viss labi, bija pārliecība ļoti liela – pašam sevī. Tad vienkārši mani noņēma nost un viss… Bija šoks. Nesapratu, ko, kāpēc… Es esmu vesels, esmu gatavs spēlēt, neesmu nokavējis nevienu sapulci, neesmu sastrīdējies ne ar vienu… Nesapratu. Tad lasot intervijas, reālākais paskaidrojums bija, ka [komanda] grib paskatīties vai [Daniils] Tarasovs ir gatavs [lielākai lomai komandā]. Jā, es zinu, ka viņš ir gatavs. Viņš ir labs vārtsargs. Viņš ir garš, ir stingrs, ātrs. Viņš ir labs vārtsargs.
Es neesmu tagad tajā vecumā, lai es būtu aiz borta un sēdētu [rezervē]. Es neesmu vecs vai tik slikts, lai būtu otrais vārtsargs.
Tāpēc, ar aģentu runājot, un aģents runāja ar klubu, nonācām pie tādas vienošanās, ka ir jāmaina apstākļi. Cits scenārijs jātaisa.
Kāda tev ir bijusi komunikācija ar ģenerālmenedžeri Jarmo Kekalainenu? Vai jūti, ka kādā brīdī tu viņa acīs vairs neesi pirmais numurs? Varbūt vēl laikā, kad sastāvā bija Jonass Korpisalo, vai kādā citā brīdī juti, ka ar tevi īsti vairs nerēķinās? Lai gan pozīcija komandā ir kā pirmajam vārtsargam, bet attieksme ir pamainījusies?
Noteikti, ka parakstot mani un neparakstot [līgumu ar] Korpisalo, tas liecina, ka es esmu pirmais numurs. Tie ir kluba lēmumi. Man ir jāakceptē tādi, kādi viņi ir. Protams, no otras puses, es netaisos būt trešais vārtsargs. Es netaisos pat nebūt uz soliņa. Zini, man gāja viss labi. Es atkārtoju – es spēlēju labi, bet, lai mani nosūtītu uz trešo [vārtsarga] pozīciju… Tātad ir kaut kādas pārdomas.
Noteikti, ja es iešu un prasīšu, vai ir pārdomas [par manu vietu komandā], man atbildes nebūs.
Kāds ir tas iemesls, es nezinu, ko pateikt. Ja šis notiktu pagājušajā sezonā, es to visu saprastu, jo pagājušajā sezonā bija ļoti švaki – ļoti, ļoti švaki. Šosezon… es nezinu. Man vienkārši nav atbildes.
Ir kaut kāds viens brīdis, kad juti, ka kaut kas ir pamainījies?
Tas bija brīdis, kad mani no rezerves – es biju rezervē pret Bostonu… Saslimu pirms jaunā gada. Es biju rezervē, un tad pēc rezerves mani pārcēla uz trešā [vārtsarga pozīciju]. Tad man šķita jau aizdomīgi – kaut kas nav [labi]. Tad mani atstāja [kā] trešo arī nākamajā spēlē. Tad es zvanīju aģentam un teicu, ka kaut kas nav [labi] – noskaidro, kas ir [par iemeslu]. Aģentam pirmajā brīdī nebija nekādas atbildes, bet pēc tam jau otrajā reizē, kad mēs sazvanījāmies, tobrīd biju vēl Vinipegā, man pateica, ka jā – [Kolumbusa] piekrīt maiņas scenārijam. Redzēsim, kā būs tālāk.
No publiski pieejamās informācijas, komandas, uz kurām tevi potenciāli varētu aizmainīt, ir Karolīna, Edmontona vai Ņūdžersija. Vai tās ir spekulācijas un, kamēr nav nekas oficiāls, tu pat īsti tam nepievērs uzmanību?
Šobrīd es vispār negribu nemaz par to domāt. Tāpēc, ka, ja man būs iespēja spēlēt [Kolumbusas sastāvā], man ir jāspēlē. Es gribu spēlēt. Tāpēc, ka es gribu izbaudīt hokeju un spēlēt. Es negribu sēdēt mājās, tad iet uz [svaru] zāli spēles laikā un pēc spēles braukt mājās. Man gribas būt ar komandu, gribas būt apkārt komandai, gribas būt uz ledus ar viņiem kopā. Runājot ar aģentu divas dienas pēc kārtas, vienu dienu bija "A variants" un otru dienu bija jau "B variants". Trešajā dienā es viņam pateicu – nezvani man. Tāpēc, ka nav jēgas. [Turklāt] pareizāk būtu ar cieņu [šobrīd pieiet visai situācijai], es esmu vēl joprojām pie "Blue Jackets".
Ja mani aizmainīs – aizmainīs. Tad es būšu jau citā komandā. Nezinu, kurā, bet es būšu kaut kur.
Tad es spēlēšu pie viņiem, bet šobrīd es spēlēju savai [pašreizējai] komandai un es gribu līdz pēdējai spēlei, kurā es spēlēšu, spēlēt šeit labi, kārtīgi un dot maksimumu, ko es vien varu.
Ko pats sagaidi no nākamās nodaļas, lai arī kāda tā būtu? Ko gribētu sagaidīt?
Es nonākšu kaut kur... es nezinu, kur. Jauni cilvēki, jauni komandas biedri, jauna pilsēta būs – jaunas motivācijas… Viss jauns būs. Nedaudz biedē, neesmu nekad bijis aizmainīts.
Dzīvē esmu bijis tikai divos klubos reāli – Lugano [Šveicē] un Kolumbusā.
Es neesmu mainījis klubus tik bieži. Es vienkārši… Zini, es teikšu tev godīgi – es gribu spēlēt hokeju. Tas ir vienīgais, ko es gribu. Es uzskatu, ka esmu iesācis labi sezonu un gribu arī uz tādas nots pabeigt. Tāpēc, ka es tiešām iekšēji jūtu pats sevi un uzticos savām kustībām. Es uzticos pats sev.
