Ābols nenoliedz, ka daudzo interviju un tikšanos dēļ nereti ir nācies runāt vienu un to pašu, tikai cenšoties izteikt savas domas atšķirīgos vārdos. Uzbrucējs ir gandarīts par pasaules čempionātā paveikto, dodot iemeslu par to runāt. Ja arī pašam pāris nedēļas pēc čempionāta emocijas jau varbūt ir mazliet norimušas, iegūtais lādiņš Rodrigo būs visai vasarai.
"Grūts darbs tas tiešām nav. Tā medaļa mums ir izcīnīta, kā jau visi saka, Latvijas fanu dēļ un ar viņu atbalstu. Tiešām nav grūti mazliet dot pretī, būt mazliet tuvāk, kādam paspiest roku, nofotografēties, uztaisīt parakstu," sacīja Ābols.
Izlasei pārbraucot mājās ar medaļu, sveicēju gan bijis tik daudz, ka fiziski nebija iespējams ikvienam pateikties, lai arī kā Ābols to būtu vēlējies.
Tādēļ valstsvienības hokejisti arī mēro ceļu tālāk no Rīgas, lai dotu mazliet atpakaļ cilvēkiem, kas viņiem ir palīdzējuši.
No līdzjutējiem Rodrigo ir saņēmis aizkustinošas mazas dāvaniņas, bet vēl vairāk viņu priecē izlases atbalstītāju līdzjušana un emocionālā līdzpārdzīvošana. Valstsvienības kopējā čatā hokejisti visi redzēja ļoti daudzus video ar līdzjutēju pārdzīvošanu un prieka asarām arēnas tribīnēs.
"Tas tiešām aizkustina, cik ļoti cilvēki pārdzīvo ar mums, un tiešām ir prieks sniegt viņiem pretim šo medaļu," teica Ābols.
Īpaši patīkamas atmiņas Ābolam ir par uzvaru pasaules čempionāta ceturtdaļfināla spēlē pret Zviedriju, revanšējoties par neveiksmi abu komandu iepriekšējā duelī šajā čempionāta fāzē. Jau pēc čempionāta paviesojoties Zviedrijā savā jaunajā klubā Engelholmas "Rogle", Ābols uzklausījis atziņu, ka zviedri nebija gatavi tādai gaisotnei, kas valdīja mačā "Arēnā Rīga".
Karjerā pirmajos pasaules čempionātos medaļu izcīnīšana Ābolam šķita kas pavisam nereāls, jo komanda brauca ar domu cīnīties par palikšanu elitē.
Izmaiņas valstsvienības mentalitātē ieviesa Boba Hārtlija kļūšana par galveno treneri, atzina Ābols. Viņš piebilda, ka pasaules čempionāta formāts arī ir pateicīgs, jo, tiekot izslēgšanas turnīrā, katra nākamā soļa speršanai pietiek ar vienu uzvaru, jo nav, piemēram, kā Nacionālajā hokeja līgā (NHL) jāspēlē sērija līdz četrām uzvarām.
"Protams, Latvijai daudzām lietām jāsakrīt, lai mēs tiktu pie šīs medaļas. Šogad mums lietas sakrita, un mēs to pratām izmantot," uzsvēra Ābols. "Viens ir ticēt vārdiem, viens ir ticēt darbiem. Tā ticība, vēlme un gribēšana pārstāvēt savu izlasi, nest valsts vārdu pasaulē ir tik liela... Tas tiešām iedrošina mums ticēt saviem sapņiem, un es ceru, šis panākums un šī medaļa palīdzēs ticēt nākošajiem hokejistiem, kas aug, un viņiem nevajadzēs Bobu Hārtliju. Viņi redzēs, ko mēs jau esam izdarījuši, un viņi uzdrīkstēsies varbūt ticēt vēl augstāk."
Ābolu pirms daudziem gadiem iedvesmoja leģendārā vārtsarga Artūra Irbes dāvātā fotogrāfija ar novēlējumu cītīgi strādāt, lai gūtu panākumus.
Aizvadītajā pasaules čempionātā Irbe bija ne tikai izlases vārtsargu treneris, bet arī kā labs stāstītājs palīdzējis ar runām spēlētājiem atbrīvoties no spriedzes un noticēt saviem spēkiem.
"Viņam [Irbem] patīk runāt, viņš iedvesmo, arī māk skaisti runāt un mazliet iedvesmoja džekus vinnēt medaļu," teica Irbe. "Viņš nerunāja daudz visu priekšā, bet, kad runāja, visi tiešām bišķi vairāk piespicēja ausis un klausījās."
Jūlija beigās Rodrigo dosies uz klubu Zviedrijā, bet līdz tam viņš cer pavadīt pēc iespējas vairāk laika ar ģimeni. Hokejists apzinās, ka drīzumā būs mazliet jāatsāk treniņi, lai liktu pamatus nākamajai sezonai. Aizbraucot uz Zviedriju, viņam būs jābūt gatavībā nopietniem treniņiem un testiem.
Ābols pašlaik izsalkumu pēc hokeja nejūt, jo sezona ir gara, it īpaši, ja spēlē pasaules čempionātā, toties vasara – pavisam īsa divu mēnešu garumā.
Pērnvasar Rodrigo pat neslidoja. Ja sāc trenēties augustā un slido līdz maijam, tad varbūt pat ir noderīgi divus mēnešus pavadīt bez slidošanas, atzina hokejists.
KONTEKSTS:
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu 28. maijā Somijas pilsētā Tamperē noslēdza ar uzvaru spēlē par 3. vietu, pagarinājumā pārspējot ASV valstsvienību, un pirmo reizi izcīnīja medaļas.
Nākamajā dienā valstsvienību pie Brīvības pieminekļa Rīgā sveica, pēc dažādām aplēsēm, 30–50 tūkstoši sajūsminātu līdzjutēju.
Latvijas hokeja izlases uzvarētā spēle ceturtdaļfinālā pār Zviedriju kļuva par pēdējos deviņos gados televīzijas ekrānos skatītāko sporta pārraidi.
