Daugavas ledus hallē "Zemgale/LBTU" un "Mogo/LSPA" spēlēja nevis viena pret otru, bet 3x3 formātā katra komanda savā zonā. Dinamiskajā spēlē bija jāuzmanās no ārpus laukuma lidojošām ripām, un netrūka ne spēka spēles, ne gūtu vārtu.
Treneri kopā ar Starptautiskā Hokeja federācijas (IIHF) pārstāvjiem pēc spēles diskutēja par gūto pieredzi. Viena no atziņām pēc turnīra bija, ka ir daudz nezināmo, jo Dienvidkorejā 3x3 hokeju jaunatnes olimpiādē starptautiskā līmenī spēlēja pirmoreiz. Latvijā zinošākais speciālists šajā hokeja paveidā ir Lauris Dārziņš, kura vadītā komanda uzvarēja jaunatnes olimpiskajās spēlēs.
Daudz nezināmo vēl ir tiesnešiem, tostarp Latvijas Radio uzrunātajam Krišam Kupčum, kurš atzina, ka vienatnē izsekot visiem notikumiem uz ledus ir pārāk sarežģīti.
"Vienam uz ledus noteikti ir grūti, ātrāks hokejs, daudz kustības turp un atpakaļ, nepārtraukti metieni uz vārtiem, vairāk vārtu guvumu, mazāk noraidījumu, bet spēka spēlē paliek," pastāstīja Kupčus. "Nav spēka paņēmienu, bet spēka spēle ir, līdz ar to spēlētāji ir aktīvi un iesaistās visu laiku. Viens acu pāris ir par maz, vajadzīgi divi, lai tomēr redzētu pilnīgi visu. Ne velti jaunatnes olimpiādē bija divi tiesneši."
Lielais jautājums ir 3x3 hokeja nākotne olimpiskajās spēlēs. IIHF un Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) esot ieinteresētas to ieviest, iespējams, jau 2030. gada ziemas spēlēs. IIHF ir izveidota 3x3 hokeja attīstības komiteja, kur darbojas arī IIHF padomes loceklis Viesturs Koziols. Pēc viņa teiktā, nākamajā IIHF padomes sēdē komisija izklāstīs Rīgā aizvadītā testa rezultātus, taču būs nepieciešamas vēl vairākas šāda formāta spēles, lai izveidotu noteikumus, vidi ap laukumu un sakārtotu citus jautājumus.
Interese par 3x3 hokeja attīstību ir, un kompaktākajā spēles versijā lielāka iespēja tikt pie medaļām paveras arī ne tām ģeogrāfiski lielākajām, toties garā diženām valstīm.
