Gada griezumā Latvijas futbola izlase ir piedzīvojusi astoņus zaudējumus, divas spēles nospēlējusi neizšķirti un guvusi tikai vienu uzvaru. Komentējot šo graujošo statistiku, bijušais valstsvienības kapteinis un LFF prezidenta amata kandidāts Kaspars Gorkšs LTV7 raidījumā “Точки над i” atzina, ka arī viņam pašam ir jāuzņemas atbildība par dažiem zaudējumiem.
Izlases zaudējumi ietekmē spēlētājus – kāds var zaudēt vietu izlasē, kāds darbu klubā. Un tas ietekmē arī futbola līdzjutējus un sponsorus.
Savukārt valstsvienības galvenais treneris Aleksandrs Starkovs pauda, ka atbildība ir jāuzņemas arī pašiem spēlētājiem Viņš norādīja, ka spēlētājiem trūkst individuālās meistarības, kam jātiek kaldinātai klubos. Taču Virslīgas klubu līmenis ir ļoti zems.
Bijušais valstsvienības spēlētājs un FK “Liepāja” prezidents Māris Verpakovskis raidījumā izteicās, ka šajā zaudējumā vainīgi ir visi – gan LFF, gan treneris, gan spēlētāji. “Zemāk vairs nav kur krist,” bargs bija kādreizējais izlases snaiperis. Taču atzina, ka situāciju ietekmējuši vairāki faktori, arī jauniešu sagatavotība.
Diskutējot par tēmu, kādēļ Latvijas izlase draudzības spēlēm izvēlas tik vājus sparinga partnerus kā Gibraltārs, kas FIFA rangā atrodas 206. pozīcijā, Starkovs noliedza, ka līmenis būtu par zemu. Viņš arī norādīja, ka draudzības spēles aizvadītas arī ar stipriem pretiniekiem, kā, piemēram, Saūda Arābiju, Dienvidkoreju un Kosovu. Savukārt Gorkšs uzsvēra, ka sparinga partneri ir jāizvēlas tādi, kas būs grupā Nāciju līgā, kā arī jāņem vērā, ka ne visas izlases ir pieejamas uz draudzības spēlēm, jo grafiku plāno gadu un pat divus uz priekšu.
Sporta žurnālists Vladimirs Ivanovs arī piebilda, ka Latvijas izlase, kas FIFA rangā ir 131. pozīcijā, ir gana vājš un neinteresants pretinieks stiprajām izlasēm, un šī objektīvā realitāte arī ir jāņem vērā.
Meklējot izlases katastrofālo rādītāju iemeslus, diskusijas dalībnieki vainoja sistēmu, taču, kā norādīja LFF izpilddirektors Edgars Pukinskis, to, vai šobrīdējā sistēmā ir kļūdas, varēs vērtēt pēc ilgāka laika perioda – 10, 15 vai pat 20 gadiem. Tādējādi vaina jāmeklē ir sistēmā, kāda tā bija pirms 10-15 gadiem, kad ar futbolu sāka nodarboties šobrīdējie izlases spēlētāji.
Diskutējot par futbola nākotni un iespējām, kā totiprināt, diskusijas dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka Latvijā ir vajadzīgs viens vai vairāki spēcīgi un finansiāli bagāti klubi, kuros augtu meistarības līmenis. Jo, atskatoties pagātnē, Latvijas augstākais punkts – nonākšana ''Euro 2004'' notikusi, tieši pateicoties tam, ka tobrīd Latvijā bija spēcīgs FK “Skonto”, kas vienlaicīgi bija izlases bāzes klubs. Tiesa gan, Gorkšs uzsvēra, ka šāda sistēma varētu arī vairs nenostrādāt, jo futbols mainās.
