Un, kamēr Latvijas federācija zem politiska jumta turpina peldēties naudā, mūsu futbola reputācija stieg arvien netīrākos dubļos. Ko sola nākamie Latvijas Futbola federācijas stūres tīkotāji, un cik tad tīri viņi ir?
- Federācijā atzīst futbola reputācijas krīzi
- LFF vadītāja amata kandidāts Ļašenko uzsver godīgumu
- Norāda uz naudas un politikas ietekmi federācijā
- LFF vadītāja amata kandidāts Gorkšs sola pārmaiņas
- LFF vadītāja amata kandidāts Kļaviņš sola konkrētu programmu
-
Reputācijas krīze viennozīmīgi ir
«Bēdīgi! Lai neteiktu skaļi un rupji!» tā lakoniski Latvijas futbolu un Futbola federāciju raksturo Uldis Strautmanis, portāla delfi.lv sporta žurnālists un Latvijas Gada balvas sportā žūrijas loceklis.
«Skaidrs, ka futbola tēls sabiedrības acīs ir ļoti zemā līmenī, es teiktu, ka zemākajā līmenī starp visiem populārākajiem sporta veidiem. Esam nonākuši līdz pašam kritiskākajam brīdim, ka patiešām ir jāceļas kājās un jādomā, ko darīt. Tik zemu nedrīkst būt Latvijas futbols!» saka Strautmanis.
Kritiku par futbola reputāciju pieņem federācijas sporta direktors Dainis Kazakevičs.
«Jā, reputācijas jautājums ir viens no smagākajiem jautājumiem, jo es domāju, ka reputācijas krīze viennozīmīgi ir,» saka Kazakevičs.
«Viens no iemesliem ir šā brīža sportiskie rezultāti. Otrs ir tas, ka mūsu federācijas prezidents Guntis Indriksons ar dažādām savām neveiksmēm [pirmkārt jau biznesa lauciņā] arī šobrīd nav visaugstāk vērtējamā personība Latvijas sabiedrībā. Protams, par reputāciju var runāt arī situācijā ar sarunātajām spēlēm. Bet manā skatījumā tas futbolam drīzāk runā par labu, jo mēs ar to regulāri cīnāmies, no čempionātiem izslēdzam komandas, nevis cenšamies noklusēt,» norāda Kazakevičs.
Nu jau vairākus mēnešus masīvu reklāmas kampaņu turpina Kaspars Gorkšs, viens no trim pretendentiem uz Futbola federācijas prezidenta krēslu. Par vietu tajā 27. aprīlī cīnīsies vēl divi pretendenti. Balsotāji būs 117 federācijas biedri, kuru vidū ir ne tikai futbola klubi, bet arī sporta centri, skolas un virkne pašvaldību.
Bukmeikeru prognozes rāda, ka ar 46 procentu varbūtību par ticamāko federācijas vadītāju uzskatāms Vadims Ļašenko.
Pirms pāris nedēļām vietējo futbola pasauli pārsteidza 1. līgas komandu «Rēzeknes FA/BJSS» un «Preiļu BJSS» spēle turnīrā «Mercure Rīga». Favorīte «Rēzekne» piedzīvoja šokējošu sagrāvi pret «Preiļiem», un sportacentrs.com reportieri to nodēvēja par graujošu zaudējumu: «Apsveicam arī Preiļu komandu ar, iespējams, iespaidīgāko uzvaru savā vēsturē – 8:0 sagraut kaimiņu no Rēzeknes!»
Turnīru «Mercure Rīga» nerīkoja Futbola federācija, bet gan Latvijas Telpu futbola asociācija ar tās vadītāju Vadimu Ļašenko priekšgalā.
Tā kā Rēzeknes un Preiļu spēles skandalozais rezultāts tūlīt ļāva vaļu baumām par spēles sarunāšanu un brangu peļņu totalizatoros, operatīvi savu izmeklēšanu «spēles aizdomīgā rakstura dēļ» sāka Futbola federācija.
Vietējos totalizatoros likmju nebija, apliecināja lielāko bukmeikeru kompāniju pārstāvji.
Futbola federācijas ģenerālsekretāram Jānim Mežeckim pagājušajā nedēļā nācās secināt, ka nekā aizdomīga Rēzeknes sakaušanā nav bijis.
«Netika saņemta UEFA sporta radaru atskaite par iespējamām krāpnieciskām darbībām un aizdomīgām likmju svārstībām uz šo spēli. Komiteja konstatēja, ka nav pietiekama pamata jautājuma virzīšanai uz LFF disciplināro komisiju sankciju piemērošanai. Tur manipulācijas it kā nav notikušas,» saka Mežeckis.
Neoficiāli dzirdamas runas, ka Futbola federācija troksni ap Rēzeknes spēli sacēla apzināti, lai mazinātu sašutuma vilni pēc tam, kad nu jau atbrīvotā Aleksandra Starkova vadītā Latvijas futbola izlase piedzīvoja kaunpilnu izgāšanos pārbaudes spēlē pret Eiropā vājāko Gibraltāra izlasi.
«Mēs neesam duraki, lai pirms sezonas sākuma tādas lietas taisītu, ja!» tā Rēzeknes futbola kluba valdes priekšsēdētājs Žanis Ārmanis noliedz spēles rezultāta sarunāšanu.
«Visu mūžu esmu spēlējis godīgi. Ja gribat, atnesiet Bībeli, varu jums aci pret aci ar Bībeli to pateikt,» saka Ārmanis.
Rēzeknes un Preiļu futbola klubi ir to 50 Futbola federācijas biedru vidū, kas rakstiski pauduši atbalstu Vadimam Ļašenko kā jaunajam federācijas prezidentam.
Rēzekniešu šefs Ārmanis gan favorītu pirms balsojuma cenšas slēpt: «Drīkst atstāt pie sevis pagaidām? Es pazīstu gan Vadimu Ļašenko, gan Kasparu Gorkšu, gan Krišjāni Kļaviņu. Mēs visus pazīstam, ar visiem runājam, ir mums savs viedoklis.»
Ļašenko uzsver caurspīdīgumu un godīgumu
«Man ir piecas galvenās vīzijas – caurredzamība un godīgums, infrastruktūras attīstība, reģionu nostiprināšana, izaugsme un konkurētspēja un visu līniju apmācība,» klāsta Ļašenko.
Latvijas Radio uzmanību uzreiz piesaista Ļašenko kā pirmie minētie caurspīdīgums un godīgums. Kopš pieteicies startam uz federācijas vadību, Ļašenko aizmuguriski saņem gūzmu nepierādītu pārmetumu par it kā nodarbošanos ar kontrabandu, futbola klubu uzpirkšanu, arī par Rēzeknes un Preiļu spēles rezultātu. Neskaidri esot arī viņa kampaņas finansējuma avoti. Taču Ļašenko ar savām atbildēm jau pasteidzas pirms jautājumiem.
«Liela problēma šodien ir ar totalizatoriem. Katru gadu virslīgā mēs zaudējam vienu komandu saistībā ar totalizatoriem.»
Viņš noliedz klubu uzpirkšanu pirms kongresa, arī Rēzeknes un Preiļu spēlē viņam esot saistība vien kā turnīra rīkotājam.
Savas izredzes viņš prognozē kā ļoti labas un pauž ticību visiem LFF biedriem, kas sola atbalstu viņa kandidatūrai.
Politika un naudas ietekme
Ļašenko lielāko atbalstu nodrošinās tā dēvētie krievvalodīgie futbola klubi lielā daļā Latgales, arī Pierīgā un Rīgā, kur koncentrējas lielākais futbolistu skaits.
«Uzņēmīgs un mērķtiecīgs. Viņš ir mans favorīts,» par Ļašenko savu balsi atdos arī Rīgas Futbola federācijas jaunais prezidents Eduards Borisevičs. «Vadimu Ļašenko es zinu jau divus gadus, darbojoties ar viņu, bet līdz šim zinu vairāk nekā desmit gadus.»
Rīgas Futbola federācija apvieno ap septiņiem tūkstošiem amatierfutbolistu. Kopumā galvaspilsētā ar šo sporta veidu profesionālā un amatieru līmenī nodarbojas ap desmit tūkstošiem rīdzinieku. Skaits ir pietiekami liels, lai kalpotu kā platforma politiķu interesēm. Rīgas Futbola federācijas valdes loceklis un finanšu sektora vadītājs ir Maksims Tolstojs, «Saskaņas» deputāts Rīgas domē.
«Pateicoties Tolstojam, mēs ļoti labi pārzinām tos visus [konkursu] reglamentus, šosezon mēs no Rīgas domes dabūjām labu finansējumu – virs pieciem tūkstošiem eiro. Federācijas gada budžets ir 150 tūkstoši, un Latvijas Futbola federācija līdzfinansē līdz 45 tūkstošiem gadā,» stāsta Borisevičs.
«Vadims Ļašenko – ir skaidrs zināms, kas aiz viņa ir. Tā ir krieviski runājošo kopiena un Rīgas dome, Nils Ušakovs,» tā vērtē sporta žurnālists Uldis Strautmanis.
Naudas un politiskā ietekme bagātākajā sporta federācijā ir acīmredzama, saka Strautmanis.
«Naudas ietekme ir. Pietuvināti uzņēmumi nodarbojas ar tā sporta veida specifiku, piemēram, sporta laukumu ieklāšanu un uzkopi. Ja tur nebūtu izdevības, pie varas nerautos. Jā, es domāju, ka pašlaik notiek ietekmju pārdale,» spriež Strautmanis.
Gorkšs sola pārmaiņas
«Aiz Kaspara Gorkša joprojām vecā Futbola federācijas izkārtne nākot. Jā, visiem ir sauklis «Futbols Latvijas sirdī», bet nu nav tā, ka visi viņi ir tīri un nevainīgi balti putni,» saka Strautmanis.
Aizejošais Indriksons kā savu troņmantinieku tiešām iepriekš ir minējis Gorkšu.
Federācijas iekšpuse viņam, visticamāk, labi zināma. Gorkša tēvs Juris ir federācijas biedru un neoficiālas vadības rindās, tāpat saņem federācijas pasūtījumus infrastruktūras izbūvē. Tomēr Gorkšs juniors sola pārmaiņas.
«Pašlaik federācijas pārvaldes modelis un vadība izskatās novecojusi. Futbola slava sabiedrībā nav tā labākā. Mana lielākā misija būs federācijas sejas maiņa, un pirmkārt man gribētos būt aktīvam prezidentam,» stāsta Gorkšs.
Gorkšs plāno līdz ar Indriksona aiziešanu patriekt arī ģenerālsekretāru Mežecki, viņa vietā bīdot izpilddirektoru Edgaru Pukinsku. Aktīvi strādāšot ar pašvaldībām. Jau tagad zināms, ka Gorkšu prezidenta krēslam lobē ar «zaļzemniekiem» saistītais Liepājas mērs Uldis Sesks. Pats Gorkšs par politisko aizmuguri runā izvairīgi.
«Mēs dzīvojam mazā valstī. Paziņu man ir pietiekami daudz. Bet nav tā, ka es piederētu konkrētiem politiskiem spēkiem, es tomēr gribētu palikt apolitisks,» saka Gorkšs.
Atbalstu Gorkšam pretendējot izteikuši 22 federācijas biedri, lielākoties Kurzemē. Arī 600 futbolistu pārstāvošais Rīgas un Pierīgas klubs «Supernova», saka tā vadītājs Jānis Engelis.
«Mēs šobrīd nosliecamies Kaspara Gorkša pusē, jo viņš grib veikt krasākas izmaiņas nekā Ļašenko kungs. Par Kļaviņa kungu - mēs neredzam iespēju viņam kopsummā vinnēt balsojumu,» skaidro Engelis.
Kļaviņš: Mana programma ir konkrēta
Kļaviņam ir arī, maigi sakot, raiba reputācija un pagātne, piemēram, saistībā ar baumām par spēļu rezultātu sarunāšanu. Pieķerts nav. Kļaviņš arī neslēpj piederību Latvijas Zaļajai partijai, taču «zaļzemnieki» viņu acīmredzot atbalsta neviennozīmīgi, ja reiz Liepājas un Ventspils atbalsts ticis Gorkšam.
«Reāli tā praktiskā lieta ir darbs ar biedriem viens pret vienu, kā arī ar pašvaldībām un politiķiem,» domādams, ka saruna vēl netiek ierakstīta, atklāti saka Kļaviņš.
Bukmeikeri viņa uzvarai dod nieka 11 procentus. Uz jautājumu, ar ko no konkurentiem atšķiras viņa piedāvājums, Kļaviņš to sauc par konkrētu. Programmu atstāsta kā no grāmatas – par 12 miljoniem eiro izveidos 27 jaunus futbola laukumus un astoņas piepūšamās halles olimpiskajos centros. Naudu prasīšot valstij vai arī ņemšot kredītu.
«Futbola federācijas budžets ir vairāk par septiņiem miljoniem eiro, un tā nav meistarīgi piesaistīta nauda no sponsoriem, valsts vai pašvaldībām. Tā ir nauda, kas kā uzvara loterijā katru gadu 1. janvārī iekrīt federācijas kontā no starptautiskajām organizācijām FIFA un UEFA. Taču visa nauda ir noslepenota. Mēs nezinām, cik saņem ģenerālsekretārs vai izlases treneris. Latvijas futbols absolūti neizmanto potenciālu,» stāsta Kļaviņš.
* * *
Futbola federācijas galvenais amats ir iekārojams vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir liela nauda un iespēja pie tās tikt. Otrkārt, tas ir ievērojams potenciālo vēlētāju resurss, tāpēc politiķi spieto ap futbola klubiem un atmet tiem pašvaldības naudu. Liela nauda un politika, kā zināms, ir dvīņumāsas.
Un, kā Latvijas Radio ārpus ieraksta teica kāds no šajā tēmā uzrunātajiem, nav izslēgts, ka trīs kandidāti uz šo amatu ir tikai spēlīte, ka kāds no viņiem pirms kongresa varētu spēli pamest un ka izšķirošie lēmumi tiks pieņemti kādā Latvijas rietumu pilsētā.
