“Katrā balsojumā ejot, ir jārēķinās, ka vari šo balsojumu arī zaudēt,” raidījumā “Sporta studija” atklāja Gorkšs, norādot, ka viņa ilgā pieredze sportā palīdzot pārvarēt šo zaudējumu. Bet, ja 67 LFF biedri nobalsoja pret viņa atstādināšanu, viņi ir izvēlējušies virzienu, kādā LFF grib iet. Kaspars uzsvēra, ka dziņa pēc varas neliek futbola intereses pirmajā vietā.
Kopš LFF ģenerālsekretāra amatu pameta Edgars Pukinsks, kurš otrdien atkal var tikt ievēlēts šajā amatā, Gorkša rīcībā bija nonākusi informācija par dažādiem finanšu pārkāpumiem, un viņš bija sācis cīņu, lai tos novērstu un sauktu pie atbildības tos cilvēkus, kuri bija nesaimnieciski rīkojušies. Viņš pauda cerību, ka šis process turpināsies un līdz 8. novembrim tiks iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) atskaites, un LFF nezaudēs sabiedriskā labuma guvēja statusu, kas nopietni varētu apdraudēt futbola attīstību.
Viņš pauda cerību, ka tie, kuri šobrīd raujas pie varas LFF, neaprobežosies ar to, lai piesegtu pārkāpumus, bet spēs atbilstoši rīkoties, lai patiesības noskaidrošanu novestu līdz loģiskām beigām.
Taču Gorkša virzienā pārmetumi atskanējuši arī par komunikācijas trūkumu un neapmaksātiem rēķiniem. Kaspars atzina, ka komunikācijas nekad nevar būt par daudz, bet rēķinu apmaksa – tā neesot prezidenta darba galvenā prioritāte.
Gorkšs pauda, ka, kopš bijis pie varas LFF, ir izdarītas arī labas lietas, lai gan sabiedrībā bijusi tikai negatīva rezonanse. Kā labos darbus viņš minēja veiksmīgi aizvadīto Eiropas U-19 telpu futbola čempionāta norisi Rīgā, kā arī to, ka pastiprināta uzmanība pievērsta sarunātajām spēlēm un uzsākts kriminālprocess par spēļu rezultātu manipulēšanu.
Gorkšs pauda, ka uztver sevi kā futbola sabiedrības sastāvdaļu un arī pēc savas karjeras beigām LFF vadībā turpinās sekot līdzi notiekošajam Latvijas futbolā arī turpmāk.
