Licences dalībai nākamajā virslīgas sezonā nesaņēma FK "Jelgava" un FK "Auda", savukārt 2020. gadā pēdējā vietā palikusī "Tukums 2000/TSS" uz licenci nepretendēja. Par lielu zaudējumu Dakša nosauca šķiršanos no FK "Jelgava", kā arī piebilda, ka FK "Auda" bija gatava daudz darīt, lai izpildītu kritērijus, tomēr formāli ar to nepietika. Dakša rēķinās, ka Tukuma klubs cīnīsies un saglabās ambīcijas atgriezties, turklāt virslīgā gūtā viena gada pieredze tam būs ļoti svarīga.
Jaunpienācējs virslīgā būs "Noah Jūrmala", kas pārņēma 1. līgas čempioni Daugavpils "Lokomotiv". Dakša atzina, ka
vēl nevar vērtēt, kas no "Noah" būs gaidāms, bet klubs ir izpildījis kritēriju prasības.
"Mēs tikko esam saņēmuši apstiprinājumu. Fiziski zinām un pazīstam, kas ir šie cilvēki," virslīgas jaunpienācējus raksturoja Dakša. "Zinām, ka viņi ["Noah"] ir izpildījuši tās [Latvijas Futbola] federācijas prasības, kas diemžēl "Audai" ir liegušas dalību virslīgā. Kamēr runa ir par kritērijiem, viss atbilst tam, lai viņu pārstāvniecība būtu absolūti leģitīma un normāla."
Sezonas sākumā "Noah", iespējams, vēl uzsitīs sev kādu punu, bet virslīgas mērķis ir kopā visiem kļūs stiprākiem, piebilda Dakša.
Virslīgas izpilddirektors arī atgādināja, ka klubi ir neapmierināti ar leģionāru pieteikšanas maksas paaugstināšanu 2022. gada sezonā. Sākotnēji izmaiņas bijis plānots ieviest jau 2021. gadā, bet virslīga panākusi, ka termiņš uz gadu pārcelts, vēl atstājot laiku diskusijām.
Noteikumi paredz 2022. gada sezonā klubiem 3000 eiro maksu par katru pirmo līdz astoto spēlētāju, kas nav sagatavoti Latvijas Futbola federācijas (LFF) pārraudzībā.
Par katru nākamo leģionāru klubam būs jāšķiras jau no 8000 eiro. Pašreizējie noteikumi paredz maksāt 1000 eiro par katru no pirmajiem astoņiem ārzemniekiem, 3000 eiro par 9.–11. leģionāru un 5000 eiro par katru nākamo viesspēlētāju. 
Dakša vēlas redzēt analīzi, kurā būtu redzami izvērtējami dati par LFF lēmuma ietekmi. Virslīgas vadītājs uzskata, ka lēmuma pieņemšanas procesu nevar vērtēt pozitīvi pēc labas pārvaldības principiem.
"Mūsu izpratnē šis priekšlikums nav labs, bet, ja tas ir pamatots, tad ir jābūt novērtējamiem datiem," teica Dakša.
Pašlaik nav norādīts, kam tiks tērēta leģionāru maksās iekasētā nauda.
Dakša piebilda, ka 2019. gadā paši virslīgas klubi ierosināja atjaunot leģionāru maksu, lai atbalstītu klubus, kas mērķtiecīgi strādā jauno spēlētāju meistarības celšanai. 2020. gads bija pirmais, kad sistēma sāka strādāt un kļuva par vērtīgu atspaidu klubiem, kas lielu uzmanību velta jauno futbolistu attīstībai.
Kvalitatīvu leģionāru Dakša uzskata par labu piemēru pašmāju spēlētājiem, jo nebūs tā, ka visi Latvijas futbolisti spēlēs virslīgā. Klubi izvirza sev augstākus mērķus Eiropas turnīros, tādēļ vēlas piesaistīt labākus spēlētājus.
"Mēs piedāvājam uz šo jautājumu skatīties no kvalitātes viedokļa," leģionāru piesaistīšanas atsevišķu aspektu izcēla Dakša.
Virslīgas izpilddirektors uzsvēra, ka klubu īpašnieki iegulda resursus infrastruktūrā un jaunatnes akadēmijās, kas ir ieguldījums Latvijas futbola attīstībā.
Jaunās virslīgas sezonas sākums ir paredzēts 13. martā.
