Sporta studija

No skrejceliņa līdz matracim - kārtslēcēja Ārenta piemājas lēkšanas sektors

Sporta studija

Basketbola treneris Artūrs Visockis-Rubenis gatavs jauniem izaicinājumiem

Komentētājs, treneris un žurnālists - Ilvars Koscinkevičs dzīvo futbolā

Futbola komentētājs, žurnālists un treneris Koscinkevičs dzīvo futbolā

Ilvara Koscinkeviča lielā mīlestība ir futbols. Futbolu viņš spēj saskatīt ir visā. Viņa izdotajā dzejas grāmatā par futbolu gan ir tikai viens dzejolis, taču katrā viņš spētu atrast asociācijas ar futbolu.

Septembrī Pārdaugavā durvis vērs halle ar septiņiem minilaukumiem. Ilvaru šajā projektā iesaistījis uzņēmējs Kristofers Ritovs. Rīgā šī būs tikai trešā vieta, kur uz atbilstoša seguma futbolu varēs spēlēt zem jumta. 

Ilvars Koscinkevičs futbolu iepazinis ļoti daudzpusīgiMārtiņš Kļavenieks

    “Šis formāts pieci pret pieci vai četri pret četri ir ideāls maziem bērniem, kad viņi sāk trenēties. Un arī amatieriem – viņi vakarā atnāk pēc darbiņa, un viņi var te dragāt,” pārdomās dalās Ilvars. Viņš stāsta, ka nereti rodas problēma amatieriem – kur savākt 22 čaļus, lai uzspēlētu, bet te pietiks ar astoņiem vai desmit.

    Ilvars ir izaudzis Lauterē, Gaizņkalna pakājē, tur arī sācies viņa ceļš futbolā. Rīgā Ilmārs studēja komunikācijas zinātnes, un sāka strādāt žurnālistikā 20 gadu vecumā – četri gadi “Dienā”, seši – “Sporta Avīzē”, un ātri vien arī sapnis par futbola komentēšanu kā Anatolijam Kreipānam bija piepildīts. Turklāt pat kopā ar viņu. Ilvars cer, ka viņš arī pēc desmit gadiem komentēs futbolu – Pasaules kausu, Eiropas čempionātus un Latvijas izlases spēles.

    Ilvars skrien pa dzīvi – viņa laika plānotājs ir pārpildīts. Halles būvniecība, treneru kursi, bērnu trenēšana, darbs ar vairākām grāmatām par futbolu, paša treniņi un spēles – darba diena no 9 rītā līdz 2 naktī ir viņa ikdiena.

    Trenera darbs palīdz Koscinkevičam pilnveidot sevi arī komentēšanā – viņš mācās, lai saprastu labāk spēli. Viņam ļoti patīk darbs ar bērniem – ātri var atrast kopēju valodu, un arī pašam taču ir divas atvases.

    2019. gadā Ilvars pārsteidza – viņš izdeva dzejas grāmatu, un visus ienākumus ziedoja Rūdolfam, pusaudzim, kuru astoņu gadu vecumā notrieca auto. Ilvars televīzijas sižetā bija redzējis Rūdolfu sakām, ka viņš vēlētos atkal spēlēt futbolu. Puisis, pateicoties Ilvara iniciatīvai, varēja aizbraukt uz Slovākiju, uz rehabilitāciju, un saņemt tādu palīdzību, kādu Latvijā nevar saņemt. “Viņam ir daudz labāk, un man neko vairāk nevajag. Esmu sevi iepriecinājis ar šo projektu, uzdrīkstējies, cilvēkiem patīk,” teic Ilvars.

    Laikam ritot, Ilvaram aizvien vairāk rodas vēlme nest kādu pienesumu sabiedrībai, nevis sasniegt kaut ko tikai sev – nopirkt džipu vai māju. “Mēs visi pa skuju taku aiziesim – tā māja paliks, tas džips paliks… Bet tā grāmata ar to domu, kas tur iekšā, tā paliks ilgāk, man šķiet,”  teic Ilvars.

    Koscinkeviča lielais sapnis ir izveidot futbola muzeju. Viņš ir pārliecināts, ka futbols reiz izrāpsies no sporta pagraba arī Latvijā. Tam vajadzīgs laiks, sakārtots darbs un infrastruktūra.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Futbols
    Sports
    Jaunākie
    Interesanti