Sporta studija

Māris Urtāns: Vienubrīd man pat vecāki vairs neticēja

Sporta studija

Rīgas Dinamo galvenais treneris Kari Heikile: Playoffs ir pirmais mērķis

Cik maksā uzturēt valstsvienības?

Sporta veidu federācijām Latvijas valstsvienību uzturēšana prasa lielus līdzekļus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Futbolam, hokejam un basketbolam Latvijā ir nopietns finansējums no valsts budžeta, tomēr ar to nepietiek, lai komandas sagatavotu un uzturētu pienācīgā līmenī. Sporta veidu federāciju vadītāji Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" pastāstīja, ka nacionālo izlašu uzturēšanai nepieciešamas ļoti prāvas finanses.

Futbolā valstsvienībai vien gadā iztērē līdz pusmiljonu eiro, turpretim hokejā un basketbolā iespējas ir krietni pieticīgākas. Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis pastāstīja, ka izlases galvenā trenera alga citā pakāpē pacēlās pēc tam, kad par valstsvienības vadību pārņēma brits Gerijs Džonsons. Kopš tā laika izlases trenera alga ir ap 100 tūkstošiem eiro gadā, bet pašreizējam valstsvienības galvenajam trenerim Marianam Paharam atalgojums ir 75 000 eiro gadā.

Meklējot futbola izlasei treneri, LFF sarunās ar dāņu, zviedru un slovāku speciālistiem pārliecinājās, ka 100 tūkstošu eiro gadā nav viņiem pievilcīga summa. 

Neapmierināts ar hokeja finanšu iespējām ir Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans, sakot, ka no federācijai kopējā 1,35 miljonu eiro budžeta 290 tūkstošus iedod valsts, bet pārējā summa jāmeklē kaut kur pēc saviem ieskatiem.

Tikmēr basketbolā visām valsts izlasēm tērē nepilnus 700 tūkstošus eiro, bet vīriešu valstsvienībai - nepilnus 200 tūkstošus eiro, sacīja Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Edgars Šneps. Viņš atzīst, ka LBS nav tādu iespēju kā, piemēram, Lietuvā, kur valsts vīriešu basketbola izlasei piešķir apmēram 800 tūkstošus eiro gadā.

Šneps atturējās nosaukt vīriešu izlases galvenā trenera Ainara Bagatska algu, taču norādīja, ka par visu Eiropas čempionāta ciklu tā nesasniedz piecu ciparu skaitli. LBS nevar atļauties algot treneri, kam darbs nacionālās federācijas vajadzībām būtu vienīgā nodarbošanās.

LBS ģenerālsekretārs cer, ka Eiropas čempionāta finālturnīrs Rīgā nesīs pozitīvas pārmaiņas un veicinās valsts ieinteresētību finansēt nacionālās izlases nozīmīgākajos komandu sporta veidos. Iespējas piesaistīt finansējumu no privātā sektora Šneps raksturoja kā ierobežotas.

Lielā līdzjutēju interese par Eiropas čempionāta finālturnīru lauj LBS ticēt, ka turnīrs nenesīs zaudējumus. Par ieejas biļetēm līdzjutēji samaksājuši jau vairāk nekā miljonu eiro, un tas ir otrais lielākais ienākumu postenis pēc valdības apmaksātās čempionāta licences. Apmēram 80 procentu izdevumu tiek segti par biļešu naudu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti