Trīs sporta veidi atkarībā no gadalaika un parādītajiem rezultātiem Latvijā tiek saukti par galvenajiem – futbols, hokejs un basketbols. Katram ir sava loma un arī noteikumi. Spēles laukumā skaidrība tā kā būtu, bet noteikumos, lai startētu nacionālajā čempionātā ir daudz būtisku atšķirību.
To, ka tieši futbolā ir lielākās prasības, spilgti apliecināja nesenie notikumi, kad ar pirmo reizi pielaidi virslīgas nākamajai sezonai nesaņēma vairāki klubi, tai skaitā pašreizējie čempioni. "Valmiera" FC, kas nebija nomaksājusi vairāk kā 150 tūkstošu eiro parādu Valsts ieņēmumu dienestam, savukārt "Jelgavai" bija jāizvērtē atbilstība juridiskajiem un finanšu kritērijiem. Šīs prasības tiek respektētas, un jau nedēļas otrajā pusē kavēkļi pārvarēti un licence saņemta. Savukārt divkārtējais valsts čempions FK "Spartaks" akreditācijas sietam cauri neizgāja un nākamsezon virslīgā nespēlēs.
Latvijas Futbola federācija (LFF) seko Eiropas Futbola federāciju savienības (UEFA) izstrādātajai licencēšanas sistēmai, kas darbojas jau 15 gadus.
LFF Sacensību nodaļas vadītājs Artūrs Saļņikovs paskaidroja, ka sākotnēji sistēma darbojās piespiedu kārtā kā obligāts nosacījums katrā nacionālajā Eiropas Futbola federācijā.
"Šobrīd, ja mēs paskatāmies šo sistēmu kopumā, tad tā ir neatņemama sastāvdaļa tāpēc, ka mums ir jāseko klubu finansēm, parādiem, jaunatnes sistēmai, personālam, treneriem, lai būtu atbilstoši. Tāpēc šobrīd process nav iedomājams bez klubu akreditācijas," teica Saļņikovs.
Futbola virslīgai ir izstrādāti seši kritēriji, pēc kuriem nosaka kluba atbilstību turnīram. Finanšu un juridiskais aspekts ir divi visbiežākie klupšanas akmeņi, lai startētu virslīgā.
"Katrs kritērijs ietver sevī punktus. Ja runājam par finansējumu, tad tur ir jābūt minimālajam budžetam, ko virslīgas klubs pamato ar konkrētiem dokumentiem un parāda, kā saņems finansējumu," uzsvēra Saļņikovs. "Mums ir ļoti svarīgi novērtēt kluba spēju pastāvēt līdz sezonas beigām. Arī klubs iesniedz konkrētu naudas plūsmu pa mēnešiem, mums ir jākontrolē, vai klubam pietiks ar uzrādītajiem ienākumiem."
Savukārt hokejā ir pavisam cita aina.
Ja futbolā klubiem dalības maksas nav, jo jāizpilda citi svarīgi kritēriji, tad hokejā tie ir pārsimt eiro, un komandai ir iespēja piedalīties Latvijas čempionātā.
Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs atzina, ka salīdzinājumā ar citiem sporta veidiem dalības maksa čempionātā ir simboliska.
"Tas ir ļoti simbolisks jautājums, federācijai tas nav peļņas avots. Šo naudu mēs investējam čempionātā," sacīja Pļāvējs. "Ko mēs darām? Skaidrs, ka mēs ar komandām tiekamies sezonas nobeigumā, pārrunājam sezonu un nospraužam tālākos termiņus, kuros mēs sagaidām [dalības] pieteikumus."
Futbola virslīgā startē 10 pašmāju klubi, bet hokejā sešām Latvijas komandām pievienojušās arī trīs Lietuvas vienības, kurām pirms sezonas bija jāiemaksā drošības depozīts, lai būtu garantija, ka komanda sezonā neizlemj pamest čempionātu.
Iepriekš gan izskanējis, ka viens no klubiem - "Rīgas Dinamo" - spēlētājiem neizmaksājot algas.
Federācija šajā sakarā neko vairāk par baumām nav dzirdējusi.
"Es nevaru apstiprināt vai noliegt," teica Pļāvējs. "Mēs neesam auditējuši spēlētāju līgumus, bet klubs apgalvo, ka viņiem ir tikai pāris profesionāli spēlētāji, kas saņem algu. Pārējie ir pašnodarbinātie vai brīvprātīgi spēlē šajā klubā par brīvu. Ņemot vērā, ka mums nav bijušas indikācijas, kā arī sarunas ne no viena spēlētāja puses, kurš būtu norādījis, ka šī problēma pastāv, mēs esam izdarījuši visu, kas ir mūsu spēkos."
Tikmēr Latvijas–Igaunijas basketbola līgā ir nepieciešama lielākā dalības maksa salīdzinājumā ar hokeju un futbolu – mazliet vairāk nekā septiņi tūkstoši eiro, kas nosedz tiesneša izdevumus un citas ar spēlēm saistītās izmaksas.
Latvijas Basketbola savienībā (LBS) arī neredz vajadzību izstrādāt stingrākus noteikumus.
Latvijas Basketbola savienības līgu direktors Kristaps Janičenoks bažījas, ka striktāki nosacījumi varētu negatīvi ietekmēt klubu dalību.
"Izstrādājot drastisku sistēmu, ka jābūt jaunatnes sistēmai apakšā, es nezinu, vai mēs tos klubus motivētu, drīzāk demotivētu," teica Janičenoks. "Apzinoties šī brīža situāciju, klubu rocību un visu pārējo, bail būtu izstrādāt tādus kārtīgus noteikumus un turēties pie tiem, – tas principā apstādinātu Latvijas basketbolu."
Svarīgi arī apzināties, ka futbola klubi ar saviem budžetiem ir galvas tiesu priekšā citiem sporta veidiem. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc noteikumi ir tik stingri. Tikmēr hokejā un basketbolā nesaskata nepieciešamību pēc dzelžainākiem noteikumiem, jo pašreizējā sistēma veiksmīgi strādā.
"Delfi" sporta žurnālists Uldis Strautmanis intervijā Latvijas Televīzijai teica, ka šobrīd futbolā valda burbulis, kas sniedzas virs reālās tirgus situācijas.
"Basketbols pārdzīvoja šo laikmetu, jo tur bija finanšu burbulis. Neslēpsim," teica Strautmanis. "Šobrīd ir viens izteikts klubs un ir pārējie divi līdz trīs, kas var pievilkt un par medaļām pacīnīties. Tas jau nāk kopā, ko runājām par situāciju, disciplinēšanu un visu pārējo. Kā tu vari dzīvot ar kaut kādiem finanšu resursiem, ar domu, ka kaut kad, kaut kas mums būs. Šī finanšu situācija... Nolaižamies uz zemes."
