Latvijā Grigorjevai trūkst meiteņu, ar kurām pacīnīties pieredzes gūšanai. Viņa ir gatavojusies kopā ar Lauru Skujiņu, taču ar vienu pretinieci nepietiek, tādēļ jābrauc uz treniņiem ārzemēs, lai varētu krāt pieredzi cīņās pret meitenēm. Mājās Grigorjevas sparinga partneri ir vīrieši, kuri, pēc viņas teiktā, ir kā brāļi.
"Mans nākamais mērķis ir pasaules čempionāts - neteikšu, ka braucu pēc zelta. Es gatavošos. Es un mans treneris izdarīsim visu, lai turp dotos labākajā formā, un gribu parādīt visu, uz ko esmu spējīga," teica sportiste, kura sevi uzskata par Daugavpils patrioti.
Grigorjeva nesteidz teikt, ka 2016.gadā Riodežaneiro būs viņas pēdējās olimpiskās spēles, taču atzīst, ka pēc tam gribētos gan ģimeni un bērniņu, gan labu vīru. Par Londonā pirms diviem gadiem gūto olimpisko pieredzi Grigorjevai nepatīk runāt, jo pēc neveiksmīgā starta palicis rūgtums par neizmantotām iespējām.
Pirms pērnā Eiropas čempionāta Grigorjeva sāpju dēļ nevarēja ne gulēt, ne trenēties, un sportiste ir pateicīga Latvijas Olimpiskajai vienībai (LOV), Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) un sporta veida federācijai, kas palīdzēja noorganizēt operāciju. Pašlaik Grigorjeva jūtas labi. Lai gan brīžiem mugura par sevi atgādina, Grigorjeva saka, ka katram sportistam ir savas vainas, par ko negribas daudz runāt.
Anastasija Grigorjeva atzīst, ka šogad Eiropas čempionātā bijis vieglāk, bet rezultāts sasniegts, pateicoties komandas darbam un trenerim Sergejam Kursītim, kurš Anastasijai ir balsts un padomdevējs visās situācijās.
