Pirmie startēja klasiskā maratona un pusmaratona skrējēji, bet vēlāk pēcpusdienā trasē devās dalībnieki 10 kilometru un 5 kilometru distancē. Pasākumam daudzi īpaši trenējas un no skapja pēc ziemas miega izvelk skriešanas kurpes. Skrējējiem pievarēt izvēlēto distanci nepalīdzēja lielais karstums, tomēr pēc finiša teju visiem sejā bija liels smaids.
Uzvaru maratonā nodrošināja Gruzijas rekordists Daviti Harazišvili, otrajā vietā finišējot mājiniekam Dmitrijam Serjoginam, kurš nodrošināja Latvijas čempiona titulu. Harazišvili finišu sasniedza pēc divām stundām, 21 minūtes un 46 sekundēm. Serjogins mērķa līniju šķērsoja 29 sekundes pēc uzvarētāja, savukārt trešais finišu sasniedza Renārs Roze, kuru no Harazišvili šķīra nepilnas piecarpus minūtes.
Serjogins pēc finiša intervijā Latvijas Televīzijā atzina, ka uzvarēja spēcīgākais, bet pats nebija īpaši gatavojies maratona skriešanai Rīgā. Serjogins distancē gan devās ar mērķi uzvarēt, jo konkurenti nebija neuzvarami, tomēr pirmajam finišēt liegusi kļūda taktikā. Dmitrijs distances otrajā pusē uzņēmis mazliet par lielu tempu, kas liedza noturēties vadībā līdz finišam.
Saruna ar Dmitriju Serjoginu
Somiete Jāna Strandvala bija ātrākā maratoniste sievietēm, finišējot pēc divām stundām, 55 minūtēm un astoņām sekundēm. Par Latvijas čempioni kļuva otrajā vietā finišējusī Anita Siliņa, trasē pavadot trīs stundas un 22 sekundes. Arī trešo vietu ieguva mājiniece - Anna Kļučņika no Siliņas atpalika vairāk nekā trīsarpus minūtes.
Siliņa trasē labi zināja, ka somiete skrien viņai priekšā, tomēr Anita neizvirzīja sev mērķi līderi panākt. Siliņa vairāk ieklausījās ķermenī, jo rēķinājās ar karstā laika risku. Centienos apsteigt somieti varēja pazaudēt Latvijas čempiones titulu, paskaidroja Siliņa.
Saruna ar Anitu Siliņu
Pusmaratonā vīriešiem uzvarēja galvenais favorīts - pērnā pasaules čempionāta skriešanā Rīgā bronzas medaļnieks kenijietis Samvels Niamai Mailu, kurš finišu sasniedza pēc stundas un 21 sekundes. Otrās vietas ieguvējs Kolinss Kipkorirs atpalika 26 sekundes, bet vēl viens Kenijas skrējējs Kimutai Kipkosgei finišēja trešais minūti un 36 sekundes aiz uzvarētāja.
Ātrākais Latvijas skrējējs Jānis Višķers finišu sasniedza astotais pēc stundas, astoņām minūtēm un 31 sekundes.
Saruna ar Jāni Višķeru
Višķers ar savu sniegumu bija apmierināts, jo distancē skrējis praktiski vienatnē. Višķers pēc finiša pastāstīja, ka viņu papildus motivē spēcīgi dalībnieki, un šoreiz pusmaratonā startēja ļoti jaudīgi Āfrikas valstu sportisti.
Arī sievietēm visu goda pjedestālu pusmaratonā aizņēma Āfrikas skrējējas. Uzvarētājas laurus pārliecinoši plūca favorīte Kenijas skrējēja Džūdija Dželagata Kemboi ar rezultātu viena stunda, septiņas minūtes un 13 sekundes, kas ir Rīgas maratona rekords. Etiopiete Bejene Debela atpalika divas minūtes un 40 sekundes, savukārt vēl 40 sekundes lēnākā kenijiete Agnese Keino noslēdza laureātu trijnieku.
Jeļena Ābele bija labākā no pašmāju skrējējām, iegūstot 9. vietu ar rezultātu viena stunda, 20 minūtes un 41 sekunde.
Saruna ar Jeļenu Ābeli
Skrējiens bija grūts karstuma dēļ, pēc finiša atzina Ābele. Viņa gan piebilda, ka labāk karstums, nekā aukstums vai lietus, un Ābelei lielākais prieks bija par noguruma pārvarēšanu ceļā līdz finišam.
Saruna ar iekļaujošā maratona dalībniekiem
Svarīga pasākuma sastāvdaļa ir iekļaujošais maratons, sniedzot iespēju startēt arī dalībniekiem ar kustību traucējumiem. Dalībnieki ratiņkrēslos priecājās par iespēju būt citu skrējēju vidū un viens otrs izvirzīja sev arī sportiskus mērķus, lai nopietni pievērstos parasportam.
Igaunis Tīdreks Nurme uzvarēja 10 kilometru distancē, kur Lauris Lapsa ar iegūtu 6. vietu bija labākais Latvijas skrējējs.
Saruna ar Lauri Lapsu
Lapsa pēc finiša intervijā Latvijas Televīzijai uzteica trasi kā piemērotu ātrai skriešanai, bet piebilda, ka šoreiz bija pulcējušies spēcīgi ārzemju konkurenti. Ar savu veikumu Lapsa bija apmierināts, un piebilda, ka par karstumu varētu pasūdzēties visi skrējēji.
Sievietēm 10 kilometros labākā bija ukrainiete Natalija Semenoviča, uzreiz aiz sevis atstājot Kitiju Valteri.
Saruna ar Kitiju Valteri
Lai arī Valtere centusies skriet ātrāk nekā pērn, karstums tomēr padarījis kājas lēnākas, un īpaši grūts viņai bija Vanšu tilta kāpums. Karstos laikapstākļos jārēķinās, ka pāris sekundes uz kilometru rezultātam neizbēgami pieplusojas, atzina Valtere.
Savukārt piecos kilometros nepārspēta palika pērngad par Latvijas labāko vieglatlēti atzītā Agate Caune, otrajā vietā atstājot titulēto maratonskriešanas veterāni Jeļenu Prokopčuku.
Saruna ar Jeļenu Prokopčuku
Prokopčuka skrēja bez īpašas gatavošanās un izbaudīja lielisku pasākumu, kur priecājās piedalīties kopā ar dēlu. Viņa uzteica Cauni par lielisku sportisko formu un nesteidza solīt, ka atgriezīsies klasiskajā maratonā, jo zina, cik daudz darba prasa labs rezultāts.
Vīriešiem ātrākais piecos kilometros bija zviedrs Davids Nilsons, bet otrais mērķa līniju šķērsoja Kristers Kudlis.
Saruna ar Artu Purvīti
Finišētāju vidū netrūka aizrautīgu dalībnieku, kam skriešana ir sirdij īpaši tuva. Artai Purvītei ierastākas ir īpaši garas distances, tajā skaitā maratoni un ultramaratoni, bet šoreiz viņa pirmo reizi noskrēja oficiālu pusmaratonu, jo iepriekš bija liela slodze citos skrējienos. Purvīte īpaši uzteica Rīgā valdošo noskaņu un atsaucīgos līdzjutējus, kas uzmundrina trases malās.
Pasākumu izbaudīja arī skrējēji, kas augstus sasniegumus no sevis neprasa, bet priecājas par iespēju veikt īsākas distances. Latvijas Radio aptaujātie dalībnieki priecājās par lielisku dienu, kas sniedz gandarījumu. Maratona un pusmaratona distancēs starts bija astoņos rītā, bet daļa skrējēju cēlušies krietni agrāk, lai uz Rīgu mērotu ceļu no kādas citas pilsētas. Skriet Rīgā pamudina iespēja lielākajos skriešanas svētkos satikt kopīgus paziņas un sadzirdēt uzmundrinājumus trases malā. Skriešana ir arī veids, kā uzturēt sevi formā, un atbrīvoties no liekām domām.
Saruna ar Aigaru Nordu
Maratona organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords pirms starta intervijā Latvijas Televīzijai pauda gandarījumu par veiksmīgi sākto skriešanas nedēļas nogali, jo tūkstošiem skrējēju jau sestdien piedalījās olimpiskajā bērnu dienā un jūdzes skrējienā, kur tika sadalītas arī Latvijas čempionāta medaļas.
Nords lepojās ar rekordu, kas sasniegts, piesaistot 105 valstu skrējējus.
"Rimi" Rīgas maratona atpazīstamību veicinājis pērn Latvijas galvaspilsētā aizvadītais pasaules čempionāts skriešanā. Šogad reģistrēts 60% pieaugums ārzemju skrējēju skaitā, uzsvēra Nords. Arī nākamajos gados organizatori vēlas Rīgas maratonu uzturēt kā skriešanas svētkus ar plaši pārstāvētu dažāda vecuma skrējēju auditoriju vairākās distancēs.
Dienā gaidāmā karstuma dēļ īsāko distanču skrējējiem ir rūpīgāk jāseko savai pašsajūtai un veselībai, nevis jātiecas pēc rekordiem, uzsvēra Nords.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) operatīvā vadības centra galvenais dežūrārsts Aleksandrs Zaļeskis atgādināja skrējējiem no rīta pievērst uzmanību savai veselībai, kas ir svarīgāka par rezultātiem un apbalvojumiem. Neilgi pirms skrējiena ieteicams nedaudz padzerties, ģērbties vieglā apģērbā un parūpēties par galvassegu, kas pasargā no saules, pastāstīja Zaļeskis. NMPD brigādes tika izvietotas daudzviet visās skriešanas trasēs.
Saruna ar Aleksandru Zaļeski
Ja skrējienā sāk izpausties sagurums, labāk pāriet soļos, bet galvassāpju un reiboņu gadījumā skriešana jāpārtrauc, lai dotos ēnā un lūkotu mediķu palīdzību, ieteica Zaļeskis.
Saruna ar Kārli Būmeisteru
Pusmaratona dalībnieku vidū distancē devās arī mūziķis Kārlis Būmeisters, kurš pirms starta intervijā Latvijas Televīzijai mudināja ikvienu doties ārā no mājām un paskriet, lai sadzirdētu savus sirdspukstus.
Neatsverama loma maratona sarīkošanā ir daudzajiem brīvprātīgajiem, kas savu ieguldījumu dažādās organizatoriskās norisē snieguši nedēļas garumā.
Brīvprātīgajiem darbs svētdien beigsies pēc visu dalībnieku finiša, kad jāpasniedz balvas mērķa līniju sasniegušajiem skrējējiem. Arī brīvprātīgie atgādina, ka skrējējiem dienas karstumā nav jātiecas pēc rekordiem, bet jāizbauda lieliska diena.
Saruna ar maratona brīvprātīgajiem
Nozīmīga loma veiksmīgā maratona norisē bija arī tempa turētājiem, kas palīdzēja skrējējiem garākajā distancē turēties pašu izvēlētajā tempā, lai ievērotu izvēlēto skriešanas plānu.
Saruna ar tempa turētājiem
Rīkotāji dažāda garuma distancēm reģistrēja 33 003 dalībniekus. Skrējēju vidū bija gan augstākā līmeņa ārzemju sportisti un pašmāju labākie meistari, kā arī dalībnieki, kam skriešana ir sirdslieta un iespēja sajust sevi kā domubiedru kopienas daļu.
Klasiskajai maratona distancei reģistrējās 2175 sportisti, bet pusmaratonu pieteicās noskriet 4834 dalībnieki. 10 km distancē plānoja doties 5707 dalībnieki, savukārt masveidīgākajā 5 km distancē 8658 skrējēji trasē devās divos viļņos. Kopējais reģistrēto dalībnieku skaits visās distancēs ir gandrīz par 40% lielāks nekā 2023. gadā.
