18.novembrī Cēsīs dzimusī Sandra Grosberga PČ izcīnījusi divas 17.vietas - sprintā pa Vecrīgas ielām un vidējā distancē Laurenču mežā Siguldā. Torņakalnā aizvadītajās jauktajās stafetēs izlases līdere savā noslēdzošajā skrējienā bija 17. starp ceturto posmu skrienošajām sievietēm, un arī Latvijas komanda sacensību noslēgumā ieņēma 17.vietu. Ceturtdien, 9.augustā, sportiste būs kopā ar komandu Turaidā, lai cīnītos ar orientēšanās pasaules lielvalstīm par vietu labāko pieciniekā.
Kādas vēsmas Latvijas komandā ieviesis pašu mājās notiekošais čempionāts?
Sandra Grosberga: Kopējais izlases līmenis ir audzis, stafetē meitenēm rezultāti gājuši uz augšu. Pēdējo piecu gadu laikā komanda bijusi labāko desmitniekā ar 8. un 7.vietām. Pagājušajā gadā pasaules čempionātā Igaunijā izcīnījām 5.vietu. Šobrīd ir stiprākā komanda, kāda mums ir bijusi.
Kā bija iepriekš?
Sandra Grosberga: Zemu neesam bijuši, taču tagad ir sakārtotāka sistēma, neskatoties uz to, ka izlasē startēja tādi spēcīgi atlēti kā Aija Skrastiņa, Mārtiņš Sirmais un Kalvis Mihailovs. Inga Dambe bija jau tad. Ceļamies uz augšu, jo ir izveidojusies sistēma, par ko varam pateikties Latvijā notiekošajam pasaules čempionātam.
Kā vērtējama vīriešu komanda?
Sandra Grosberga: 2012.gadā Edgars Bertuks izcīnīja medaļas, bet stafetes komanda kļuvusi stiprāka. Čaļi pērn un aizpērn izcīnīja 7.vietas. Edgaram Bertukam būs grūti pārspēt savus personīgos rekordus, jo tad būtu jāuzvar, taču pārējiem ir reālas iespējas uzlabot savus līdzšinējos rezultātus. Artūrs Pauliņš līdz šim vairāk specializējies sprintam, un tas varētu būtu viņa mērķis. Edgars Bertuks un Rūdolfs Zērnis iepriekš nav startējuši sprintā, taču Rūdolfs Zērnis startēja arī sprintā, mūsu komanda ir daudzpusīga, varam vienlīdz labi noskriet gan mežā, gan sprintā.
Vai pirmajos startos izdevās realizēt savas vēlmes?
Sandra Grosberga: Esmu apmierināta ar 17.vietu gan sprintā, gan vidējā distancē, tomēr nevienā neizdevās savu potenciālu izmantot līdz galam. Slikta fiziskā pašsajūta sprintā un pieļautās kļūdas vidējā distancē liedza cīnīties par TOP 10, kas bija ļoti reāls. Bet nevaru sūdzēties, manā vecumā nav daudz orientieristu ar šādiem rezultātiem.
Par ko varat cīnīties stafetē?
Sandra Grosberga: Stafetē ceram iesaistīties cīņā par TOP 6, bet viegli tas nebūs. Apvidus būs fiziski smags, un mums jāveic tehniski ļoti labi skrējieni, lai tas izdotos.
Neskatoties, ka tās ir mājas, visam ir perfekti jāsakrīt, lai izcīnītu augstāku vietu par piekto.
Kuru etapu skriesi?
Sandra Grosberga: Skrienu pēdējo etapu, jo ir svarīgi, lai nepieciešamības gadījumā varu skrieties ar konkurentēm, un šobrīd komandā esmu labākā šajā ziņā. Pirmo etapu skries Inga Dambe, otro – Laura Vīķe.
Lauras Vīķes starts vidējā distancē
Cik sen esi izlasē? Kā notika gatavošanās pasaules čempionātam?
Sandra Grosberga: Pasaules čempionātā startēju kopš 2016.gada. Jūnijā pabeidzu žurnālistikas studijas Latvijas Universitātē, paralēli strādāju Kamaniņu un Orientēšanās federācijās. Bet kopš jūnija beigām gatavojos pasaules čempionātam un neko citu nedaru.
Kurš no startiem Tev ir galvenais?
Sandra Grosberga: Koncentrējos katrām sacensībām. Šobrīd esmu tādā līmenī, ka varu vienlīdz labi noskriet gan sprintu, gan meža distances, vai arī pretēji – vienlīdz slikti.
Kura distance ir visizaicinošākā?
Sandra Grosberga: Man pašai vislabāk patīk vidējā distance, jo nekad nav izdevies noskriet tā, kā gribētos. Bet man nav vienas mīļākās distances. Garajā distancē nebūs viegli sasniegt tādu rezultātu, kā gribētos, jo esmu viena no retajām, kas skrien pilnu programmu – visas piecas distances, un pēdējā dienā varētu nepietikt spēku, lai noskrietu, kā gribētos.
Ieskaitot sprinta kvalifikāciju, pasaules čempionātā Tev ir seši starti no sešiem iespējamajiem, ne katram to ir tik daudz.
Sandra Grosberga: Jā, sešos startos varētu piedalīties ap pieciem procentiem no visiem sportistiem.
Cik svarīgs Tev ir šis pasaules čempionāts?
Sandra Grosberga: Gadu un pieredzes ziņā mēs katrs esam ar citu bagāžu. Man šis, protams, ir svarīgs notikums. Varu teikt, ka līdz šim svarīgākais notikums manā dzīvē. Bet es esmu jauna un ceru, ka pēc 20 gadiem varēšu teikt, ka šis bija tikai viens no maniem pirmajiem pasaules čempionātiem. Šis ir arī iemesls, kāpēc pagaidām negaidu no sevis medaļas un pārdabiskus rezultātus. Iespējams, ka pagaidām tam vēl neesmu gatava.
Man šis pasaules čempionāts ir kā sākums, citiem tās var būt beigas vai pagrieziena punkts sportiskajā karjerā. Orientēšanās sports no citiem atšķiras ar to, ka lielākā izturība nāk pēc 30 gadu vecuma un nav liels brīnums, ja 40 gadu vecumā medaļas izcīna kāda māmiņa. Tomēr ofisā strādājošajiem ir grūtāk cīnīties par augstām vietām.
Cik ilgi būsi izlasē?
Sandra Grosberga: Ir spēcīgi orientieristi, kas palika aiz borta, piemēram, Mārtiņš Sirmais, kurš aizvadījis daudz gadus šajā sportā. Jo sportistam vairāk gadu, jo labāka izturība, bet nesaku, ka pēc 15 gadiem būšu izlasē, bet ceru tur atrasties arī 37 gadu vecumā.
Kā komandas līdere par kādām vietām pagaidām vari cīnīties?
Sandra Grosberga: Nav tā, ka šobrīd eju uz sacensībām ar mērķi par kaut kādu vietu.Es reāli apzinos, ka, visticamāk, varu stabili finišēt divdesmitniekā, bet, ja man viss izdodas ļoti labi, tad desmitniekā. Uzskatu, ka tas ir mans līmenis. Rezultāti šobrīd ir blīvi. Piemēram, sprintā apskrien sētu nepareizi un zaudē pāris vietas.
Kāda ir Tava pozīcija pasaules rangā?
Sandra Grosberga: Sprintā esmu TOP 50, mežā septiņdesmitniekā. Bet medaļas nedala pēc vietas rangā. Pēc tā nosaka starta laikus pasaules čempionātā. Zviedrijā ranga sacensības ir katru mēnesi, Latvijā nav tādu iespēju un ir grūtāk vākt punktus, jo retāk startēju šādās sacensībās. Arī pasaules čempionātā varu vākt punktus.
Ko vari teikt par konkurentiem?
Sandra Grosberga: Visi gatavo fiziskās formas pīķi uz pasaules čempionātu. Vadošie sportisti, tostarp es, esam labākā formā nekā citās sacensībās. Visi gatavojās daudz vairāk nekā uz citām sacensībām un ir labākajā formā.
Vai visi ir vienlīdz labi pilsētas sprintā un mežā?
Sandra Grosberga: Dānijā un Beļģijā, kur mežu ir maz un vairāk ir krūmu, sportisti var vairāk specializēties sprintā, piemēram, viens Beļģijas orientierists Latvijā startē tikai sprintā.
Cik sen pirms sprinta sacensībām nebiji staigājusi pa Vecrīgu?
Sandra Grosberga: Nav tā, ka vispār nedrīkstēju ieiet aizliegtajā teritorijā. Atļautas bija Kaļķu un Audēju ielas.
Jūnija beigās man bija izlaidums universitātē un vajadzēja rakstīt iesniegumu, ka atradīšos konkrētā vietā no tikiem līdz tikiem.
Vai sprints ir bīstams, skrienot pa vecpilsētas šaurajām ieliņām?
Sandra Grosberga: Var gadīties, ka jāskrien cauri cilvēku pūļiem. Bet manā pieredzē nav bijis tā, ka kādu nonesu un cilvēks vārtās pa zemi. Bet ir vietas, kur pašiem jāuzmanās, jo uzvarētāji skrien ar aptuvenu tempu - četras minūtes kilometrā. Ir brīži, kad skrien pa trim minūtēm kilometrā un kad skrien pa piecām minūtēm kilometrā.
Somijā dzīvojošā Inga Dambe otrdien, 7.augustā, Laurenčos vidējā distancē ierindojās otrā desmita sākumā un izcīnīja 12.vietu. Iepriekšējos pasaules čempionātos labākos rezultātus uzrādījusī izlases dalībniece ir viena no pieredzējušākajām Latvijas izlases dalībniecēm.
Cik svarīgas Tev ir sacensības ar pasaules labāko orientieristu līdzdalību?
Inga Dambe: Lai gan lielākoties laiku pavadu Somijā, pasaules čempionāts ir sezonas nozīmīgākās sacensības.
Kā aizvadīji gatavošanos pasaules čempionātam?
Inga Dambe: Mazliet pietrūkst treniņu šim čempionātam raksturīgos apvidos, tādēļ pirms divām nedēļām, aizvadot pēdējo treniņnometni šeit, Latvijā, centos izmantot gandrīz visus treniņus, kas tika piedāvāti. Intensitāte bija par lielu, un ieguvu nelielu kājas traumu, kā dēļ bija jāpiebremzē ar šo pēdējo sagatavošanās posmu.
Kādi ir ir Tavi sportiskie mērķi?
Inga Dambe: Mans mērķis būtu tehniski labi noskriet, izvēloties ātrākos ceļus uz kontrolpunktiem, jo tad arī noteikti būs gandarījums par paveikto.
Vidējā distancē izcīnīji 12.vietu un pēc finiša izskatījies apmierināta..
Inga Dambe: Konkurence šobrīd ir ļoti spēcīga, lai mērķētu uz visaugstākajām vietām. Pagājušogad vidējā distancē, kas tehniski bija ļoti sarežģīta, arī ieguvu 12.vietu. Redzēs, kā turpmāk veiksies Siguldas nogāzēs, kur vietām būs fiziski ļoti grūti. Prieks par lielo līdzjutēju atsaucību. Tas, protams, palīdz pielikt soli, bet vienmēr jāuzmanās, lai šai ātrumā un nogurumā nezaudētu koncentrēšanos uz kartes lasīšanu. Interesanti būs redzēt, cik aizraujošas distances mums tiks piedāvātas Siguldas un Turaidas gravās stafetē un garajā distancē.
Orientieristes Līga Valdmane no Dikļiem un Irita Puķīte no Saulkrastiem aizvadītajās brīvdienās Kronvalda parkā pārstāvēja savu valsti sprinta distancēs. Irita Puķīte palika otrā aiz svītras cīņā par iekļūšanu finālā, savukārt Līga Valdmane savā kvalifikācijas grupā ierindojās ceturtajā pozīcijā starp finālā netikušajām.
Kāpēc startēji sprintā, nevis meža distancēs?
Līga Valdmane: Mums labākie ir labākie visās distancēs. Startēju sprintā tāpēc, ka Inga Dambe neskrien visu programmu un neizvēlējās sprintu.
Līdz finālam pietrūka 33 sekundes..
Līga Valdmane: Mērķis bija tikt finālā, jo nekad tur neesmu skrējusi. Eiropas čempionātā pietrūka 6 sekundes, bet bijuši sportisti, kam pietrūkusi viena sekunde.
Kā gatavojies pasaules čempionātam?
Līga Valdmane: Skrēju Dikļos pa šoseju no rītiem, jo arī kvalifikācija bija no rīta. Esmu rezerviste uz visām meža distancēm un braukšu uz Siguldu atbalstīt komandu.
Kāda ir Tava pieredze pasaules čempionātos?
Līga Valdmane: Šī bija trešā reize. Nekad neesmu skrējusi stafeti, pirms gada startēju garajā distancē, bet pirms trim gadiem vidējā un sprinta distancēs.
Ko varēsi darīt pēc pasaules čempionāta?
Irita Puķīte: Pēc embargo atcelšanas gribēšu izskriet pa Siguldas kalniem.
Kuri ir Tavi favorīti?
Irita Puķīte: Sandra Grosberga un Rūdolfs Zērnis.
