Panorāma

Rīgas pils pieejama ekskursijām

Panorāma

Panorāma

Liepājā ar militārām orientēšanās sacensībām piemin kaujas

Liepājā militārās orientēšanās sacensībās jaunieši izdzīvo 1919. gada kaujas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Liepājā otrdien, 14. novembrī, pirmo reizi norisinājās īpašas militārās orientēšanās sacensības jauniešiem par godu Liepājas atbrīvošanai no Bermonta karaspēka 1919. gada 14. novembrī. 

1919. gada 14. novembrī Liepājā risinājās Latvijas neatkarībai būtiski notikumi. Trīs dienas pēc Rīgas atbrīvošanas notika vērienīgs Bermonta karaspēka uzbrukums Liepājai, un mūsu karavīriem bija jāstājas pretim bermontiešu skaitliskam pārspēkam un nesalīdzināmi pārākam bruņojumam.

Sīvākās cīņas notika Karostas ziemeļu daļā, šeit atrodas arī viens no šo kauju epicentriem – Liepājas cietokšņa daļa redāns. Vāciešiem izdevās forsēt aizsalušo Tosmares ezeru un ieņemt šo fortu, kas virzību uz Karostu padarīja nesalīdzināmi vieglāku. 

"Un Karostas komandants, virsleitnants Radziņš, apzinādamies situācijas traģiskumu, savāca savas "milzīgās rezerves" – viņam kādi 50 vīri –, un tad šeit no garnizona baznīcas veda savus vīrus pretuzbrukumā. Vācieši te bija, sildījās visādos veidos, ieskaitot siltinošus dzērienus, jo viņi domāja, ka te viņus neviens neaiztiks, jo te viņiem uzvara jau gandrīz ir rokā. Tad Radziņš izsita ar saviem vīriem vācu bermontiešus no redāna. Pati svarīgākā Liepājas kauju diena, kas vainagojās ar mūsu Latvijas armijas uzvaru," pastāstīja vēsturnieks Juris Raķis.

Pats Radziņš, kā arī vēl gandrīz 40 karavīru kaujās par Liepāju krita. 50 pilsētas aizstāvji vēlāk saņēma Lāčplēša Kara ordeni.

Pieminot varoņus, šogad Liepājā pirmo reizi tieši par godu Radziņa un viņa vīru uzvarai notika militāri patriotiskas orientēšanās sacensības skolu jaunatnei – "Pa virsleitnanta Radziņa pēdām".

"Tātad jauniešiem iziet to ceļu, kuru gāja 1919. gadā mūsu karavīri, un daļēji izpildīt imitētus uzdevumus, ko darīja mūsu karavīri. Lai jaunieši daļēji vismaz fiziski izbauda daļiņu no tām lietām, ko darīja mūsu karavīri 1919. gadā," skaidroja Jaunsardzes instruktors, valsts aizsardzības mācības pasniedzējs  Varis Jansons.

Sacensībām bija pieteiktas desmit komandas, kuru dalībnieki vairākus kilometrus garās trases kontrolpunktos šāva un meta mērķī granātas, stūma militāro transportlīdzekli, evakuēja it kā ievainotos komandas biedrus, kā arī mācījās izjaukt un pārvietot lielgabalu. Sacensību garu pastiprināja arī tas, ka viena no komandām pat apmaldījās, taču vēlāk tā veiksmīgi nonāca līdz finišam. 
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti