Treneris atzīst, ka pilnvērtīgi valodas apguvei var nodoties tikai tad, kad nav saspringts treniņu grafiks. Šiholajs mācās valodu privāti, esot grūti. “Mana sieva latviete, mana meita latviete, es arī gribu būt latvietis,” pauda treneris.
Dmitrijs ir ļoti priecīgs, ka viņa dēls Adrians apmeklē latviešu bērnudārzu un jau paspējis pienācīgi apgūt latviešu valodu. Viņš jau arī uzsācis trenēties boksā. Dmitrija sieva Maija ir latviete un palīdz gatavoties pilsonības eksāmeniem. Ģimenei liels pārbaudījums bija brīdis, kad, gatavojoties Supersērijas finālam, Maija gaidīja nākam pasaulē meitiņu Alisi.
Visu dzīvi Šiholajs pavadījis Rīgā – bērnībā spēlēja futbolu, bet sevi pilnībā realizēja cīņas sportā – kikboksā un boksā. Sākums gan nebija viegls – finansiāli atļauties treniņus viņa ģimene īsti nevarēja. Mamma strādājusi divos darbos, un bijis grūti, taču Dmitrijs saņēma piedāvājumu trenēties par brīvu un to arī izmantojis.
Dmitrijs bija talantīgs cīkstonis – vairāki Latvijas čempiona tituli, arī medaļas Eiropā, bet 21 gada vecumā viņš no sporta aizgāja. “Man bija ļoti nopietna mugurkaula trauma,” iemeslus atklāja treneris. Bet tas esot bijis ļoti grūti – grūtākais brīdis viņa dzīvē.
Dmitrijs cīņas sportā atgriezās 27 gadu vecumā – arī šoreiz viņam ļoti palīdzēja pirmais treneris Sauļus Šeikels, kurš uzņēma viņu “Fire Fighting” klubā – Šiholajs pamazām sāka palīdzēt treneriem un arī pats pievērsās trenera arodam, un drīz vien viņš sāka strādāt ar Ričardu Bolotņiku.
Par Maira Brieža treneri Dmitrijs kļuva 2018. gada sākumā – neilgi pēc tam, kad Briedis Supersērijas pusfinālā piekāpās Ukrainas bokserim Oleksandram Usikam; tobrīd Mairis pārtrauca sadarbību ar Sandi Kleinu.
Visai Maira Brieža komandai šī gada pavasaris un vasara bija ļoti liels pārbaudījums – sākotnēji Supersērijas finālu pārcēla no 21. marta uz 16. maiju, pēc tam to atlika uz nezināmu laiku. Bija jāturpina gatavoties, nezinot datumu, kad cīņa notiks. Taču mērķis bija viens – Mairim jāiegūst trofeja. Tā bija galvenā motivācija.
Lielo mērķi Mairis ar visu komandu sasniedza – “Ali” trofeja ir celta virs galvas un nogādāta Rīgā. Uzreiz pēc ierašanās Latvijā Mairis paziņoja, ka, iespējams, karjeru turpinās smagsvaru kategorijā. Tad būtu cīņa ar Usiku, un šo cīņu noteikti gribētu redzēt daudzi.
Dmitrijs pēc finālcīņas Mairim lika katru sava ķermeņa orgānu pārbaudīt pie attiecīgajiem ārstiem – tagad gan viņam, gan viņa komandai nepieciešama fiziska un mentāla atpūta. Nopietnu treniņprocesu plānots atsākt nākamā gada sākumā.
