Latvijas U-20 meiteņu izlases piemērs apliecina, ka medaļas Eiropas čempionātā vēl negarantē spēcīgu papildinājumu pieaugušo valstsvienībai, aģentūrai BNS norādīja Kehris. Lai jaunie basketbolisti turpinātu progresēt, viņiem nepieciešamas kvalitatīvas spēles spēcīgā turnīrā, par kādu var pārveidot BBL, respektējot visu iesaistīto pušu intereses, savu viedokli pauda BBL valdes loceklis.
U-20 izlases izcīnītās Eiropas čempionāta sudraba medaļas Kehris nosauca par jaunatnes basketbola lielāko sasniegumu, turklāt U-18 izlasi pašu mājās no bronzas medaļām šķīra tikai viens punkts. Izlašu panākumos Kehris uzteica spēlētāju un visu viņu treneru nopelnus, kā arī ģimeņu ieguldījumu. Taču, viņaprāt, būtiska loma bijusi arī LBS pirms vairākiem gadiem uzsāktajām pārmaiņām basketbola saimniecībā, uzsvaru liekot uz basketbolam atbilstošu, pakāpenisku spēlētāju fiziskās sagatavotības un individuālās meistarības attīstīšanu. Attaisnojusies arī prioritāte radikālas taupības gados neskart jauniešu izlases, kurām iespēja startēt Eiropas čempionātos nodrošināta, dažkārt pat samazinot finansējumu klubiem un valstsvienībai.
Ja dalība Eiropas čempionātos lielām valstīm ir mazi izdevumi, tad LBS tie ir pietiekami nozīmīgi līdzekļi. Kehris ir gandarīts par sasniegtajiem rezultātiem, tomēr uzsvēra, ka ne jau rezultāti jaunatnes basketbolā ir vissvarīgākais, bet gan spēlētāju izaugsme.
“ Ir svarīgi, kur, pabeidzot sporta skolas, klubu līmenī spēlēs labākie jaunie basketbolisti, lai gūtu starptautisku pieredzi”, sacīja Kehris. “Spēles ar Lietuvas un Igaunijas klubiem, savas dažādības dēļ, ļoti veicina spēlētāju izaugsmi,” viņš piebilda.
Tuvojoties BBL 10. jubilejas sezonai, Kehris atzina, ka šis turnīrs ir palīdzējis izaugt paaudzei, kas Baltijas līgā krājusi vērtīgu pieredzi. Viņš pastāstīja, ka pašlaik visās trīs Baltijas valstīs ir izveidojusies izpratne, ka BBL ir vajadzīga spēlētāju izaugsmei un meistarības pilnveidošanai. Līga pašlaik stāv krustcelēs, jo parādījusies VTB vienotā līga kā vēl viens komerciāls turnīrs, un nostiprinājušies arī nacionālie čempionāti, atzina Kehris.
Pašlaik visā pasaulē notiek basketbola pārstrukturizēšanās, tāpēc, ņemot vērā uzkrāto pieredzi, Kehris aicina uz BBL paskatīties ar svaigu skatu. “Manuprāt, BBL ir dabisks papildinājums ekonomiski mazu valstu nacionālajiem čempionātiem. Salīdzinot nacionālo čempionātu mērogus, pat tāda basketbola lielvalsts kā Lietuva nav līdzvērtīga Spānijai vai Francijai,” viņš teica.
BBL vienmēr ir konkurējusi ar Lietuvas, Latvijas, iespējams, arī Igaunijas čempionātu, taču Kehris šaubās, vai šāda konkurence ir vēlama. Par lietderīgāku viņš uzskata kopēja mārketinga un sporta modeļa piedāvājumu, kas ļautu BBL nostiprināties kā turnīram, kas pēc būtības būtu apvienots Baltijas valstu čempionāts.
Sezonu BBL varētu sākt divās divīzijās - Lietuva vienā, bet Latvija un Igaunija spēlētu kopā. Pirmajā posmā katrā divīzijā tiktu izspēlēti divi apļi vai tik spēļu, cik iesaistītās puses uzskatītu par nepieciešamu. Vēlāk komandas tiktos ar sava līmeņa pretiniekiem - pietiktu, ja, divi spēcīgākie Latvijas klubi spēlētu ar labākajiem Kauņā, Viļņā, Tartu un Tallinā, savukārt pārējās triju valstu komandas tiktos ar sava līmeņa pretiniekiem, paskaidroja Kehris.
Par sezonas turpinājuma modeli var diskutēt, taču būtu labi atgriezties nacionālajā apritē un izslēgšanas spēlēs noteikt katras valsts čempionus, sacīja Kehris. Tas ļautu bez sarežģījumiem noskaidrot komandas dalībai Eiropas klubu turnīros, kas starpvalstu sacensībās būtu problemātiski. Baltijas kopējā turnīra mērķis būtu apvienot sacensības vienā sporta un mārketinga modelī, kā arī paredzēt tik daudz spēļu, cik klubiem ir nepieciešams.
BBL turnīru kā apvienotu Baltijas valstu čempionātu veidotu divas sadaļas, jo katrā valstī saglabātos savi nacionālie fināli, tādējādi Latvijā neizpaliktu Ventspils un Rīgas komandu tikšanās, savukārt Lietuva netiktu atstāta bez “Žalgira” un “Lietuvos Rytas” dueļa. Vidusmēra līmeņa klubu cīņās pašlaik lielāku skatītāju interesi raisa pašmāju komandu tikšanās, taču, stiprinot to zīmolus, skatītāju atsaucība pieaugs un tuvosies līmenim, kāds patlaban ir spēcīgāko klubu cīņās, prognozēja Kehris.
Šāds vai līdzīgs BBL potenciālais modelis Latvijai un Igaunijai jau sen šķitis saistošs, taču pašlaik to ar interesi izskata arī Lietuvas basketbola līgas jaunā vadība, pastāstīja Kehris. Komandu līdzšinējā dalība daudzajās līgās sarežģī uztveri pat basketbolā tieši iesaistītiem cilvēkiem. Daudzie turnīri nav problēma jaunu spēlētāju audzināšanā, taču kavē komandu identitātes nostiprināšanos un līdzjutējiem saprotama piedāvājuma izveidošanu, piebilda BBL valdes loceklis.
Izskanējuši arī citi BBL nākotnes modeļi, piemēram, Latvijai spēlēt kopā ar Igauniju un Somiju, bet Lietuvai darboties atsevišķi, taču šādu risinājumu Kehris uzskata par BBL beigu sākumu. Kehris atzina, ka BBL jauna modeļa izstrāde prasīs vairāk laika, tādēļ to nevar paspēt ieviest jau šajā sezonā. Tiesa, uz visiem jautājumiem būtu iespējams rast atbildes 2014./2015. gada sezonā. Vienota Baltijas turnīra piedāvājums būtu saistošāks arī sponsoriem, kuriem ir interese gan par katru valsti atsevišķi, gan par reģionu kopumā.
Basketbols Latvijā ir un būs populārs, tomēr jāmeklē jauni veidi un iespējas kā būt konkurētspējīgiem pasaulē. Kehris atzina, ka U-20 Eiropas čempionāta finālspēlē Tallinā tribīnēs piedzīvojis neaizmirstamu kopības spēka sajūtu. „Mums ir unikāla un skaista karoga krāsa, tāpēc, līdzīgi kā hokejā, arī basketbolam savlaicīgi būtu jārada iespēja līdzjutējiem kļūt sarkanbaltsarkanākiem”, uzskata bijušais LBS prezidents. „Lai līdzīgi kā Lietuvas, Grieķijas un Spānijas fani, mēs savās krāsās radītu spēcīgu un pārliecinošu klātbūtnes efektu,” viņš uzsvēra.
BBL notiek kopš 2005.gada, bet 2012./2013.gada sezonā tajā nespēlēja spēcīgākie Lietuvas un Latvijas klubi. Pēc BBL devītā čempionāta finiša vēl nav pilnīgas skaidrības par līgas turpmākās darbības modeli.
