Kaufmane bija viena no pirmajām Rolanda trenerēm, un viņa atceras, ka septiņgadnieku uz pirmo treniņu atveda vecāki. 

"Atveda ar botām padusē, vienkārši ieveda zālē, vecāki pat nenāca līdzi. Viņš bija ļoti patstāvīgs, uzreiz paņēma bumbu un sāka bumboties," Šmita ienākšanu basketbolā atceras trenere. "Domāju, kāpēc tādu lielu ved pie pirmklasniekiem, viņš uzreiz bija augumā lielāks nekā pārējie – roka liela, kājas izmērs liels. Es jau nopriecājos – augumā liels, pirmā klase, tur varbūt kaut kas sanāks."

Rolands kā sūklis uzsūcis dažādas iemaņas basketbola laukumā. 

"Viņam vispār viss ātri padevās, ņēma visu pretī, ko viņam deva, to uzreiz uztvēra," pastāstīja Kaufmane. "Viņam sanāca – bumbu varēja gan notvert, gan piespēlēt. Tagad tādu varētu būt vairāk. Jūtos gandarīta, ka esmu iedevusi to mīlestību pret basketbolu un pirmo grūdienu un viņš tālāk aizgājis pasaulē. "

Trenere lepojas ar ieguldīto darbu un joprojām sazinās ar savu audzēkni. 

Rolands aicinājis treneri un sagādājis viņai biļetes uz savām spēlēm savulaik Barselonas klubā un vēlāk Kauņas "Žalgiris" komandā.

Šajās dienās Kaufmane dzīvo līdzi basketbola Pasaules kausa spēlēm.

"Viņi ir tādi kā kulaks, kas ir kopā, un tāpat arī jāturas tālāk," atzinīgi Latvijas izlasi novērtēja Kaufmane. "Mēs turēsim īkšķus un bļausim "Latvija, mūsu zeme Latvija!"