Pavasara notece šogad gaidāma ievērojami mazāka par normu. Tā kā sniega Latvijā nav, pavasarī ūdens līmenis upēs būs atkarīgs no nokrišņu daudzuma. Pavasara mēnešos intensīvas lietusgāzes var izraisīt lietus uzplūdienus. Analizējot faktisko hidroloģisko situāciju un laika apstākļu prognozes, var secināt, ka maksimālā upju notece 2014. gada pavasarī gaidāma mazāka nekā janvārī un februārī.
Ledus segas pakāpeniska sairšana sākās jau februāra otrās dekādes sākuma. Līdz marta pirmās dekādes beigām ledus sega saglabājās Daugavā, Pļaviņu ūdenskrātuvē, Ogres lejtecē, Gaujas augštecē un Lielupē pie Kalnciema. Ledus biezums 10. martā Daugavā bija 20-39 centimetri. Turpinās ūdens līmeņu pazemināšanās.
Mazā ūdens notece un augstāka par normu gaisa temperatūra martā veicinās ilgstošu ledus kušanu uz vietas. Visnelabvēlīgākie ledus apstākļi izveidojušies Daugavā. Daugavā ledus uzlūšanas sākums šogad gaidāms agrāk par vidējiem ilggadējiem termiņiem – marta otrajā dekādē. Ledus iešanas laikā ledus sastrēgumi var veidoties Līksnas – Nīcgales posmā, pie Jersikas un Jēkabpils – Pļaviņu posmā. Vadoties pēc sakarībām starp vižņu iešanas ilgumu, negatīvo gaisa temperatūru summu un ūdens caurplūdumu upes aizsalšanas laikā, Pļaviņu-Jēkabpils posmā uzkrājušos ledus un vižņu tilpums varētu būt ap septiņiem miljoniem kubikmetru. Kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, šādos apstākļos ledus sastrēguma rezultātā visvairāk iespējama palieņu applūšana Zeļķu – Aiviekstes grīvas posmā. Ledus masām ienākot Pļaviņu ūdenskrātuvē, ūdens līmenis pie Pļaviņām var celties par 2-3 metriem.
Tomēr jāatgādina, ka ūdens līmenis arī Daugavā šobrīd ir neparasti zems, un pat paaugstināšanās par trīs metriem plūdus neradīs.
Pārējās upēs ledus sega daudzviet ir nepilna, straujākie upju posmi ir brīvi no ledus, tāpēc ledus sastrēgumi, visticamāk, neveidosies.
