Karstākas Lieldienas pēdējās desmitgadēs piedzīvojām 2000. gadā, kad tās iekrita 23. aprīlī. Gaisa temperatūra lielākajā Latvijas daļā pārsniedza +20 grādu atzīmi, bet viskarstākais bija Rīgā - +25,5 grādi. Savukārt pēdējo gadu aukstākais Lieldienu rīts bija 2005. gadā, kad svētki bija agri - 27. martā, Zosēnos bija -6,5 grādi.
Biezākā sniega sega šajos svētkos piedzīvota pavisam nesen - 2013. gada 31. martā Alūksnē bija 53 centimetri sniega un sniega kārta uz zemes bija tikpat kā visā valstī - Vidzemes augstienē ap 20-40 centimetriem, Daugavpils pusē ap 25 centimetriem un pat Kurzemē - Talsos - 13 centimetri un Kolkā pieci centimetri.
Vējainākās un nokrišņiem bagātākās Lieldienas bija 2001. gada 15. aprīlī. Vēja brāzmas Rīgā un Ventspilī sasniedza 19 metrus sekundē, bet nokrišņu daudzums Mērsragā - 28 milimetrus, kas ir visa mēneša norma. 2001. gad Lieldienas var uzskatīt arī par vienām no ekstrēmākajām, kas pēdējās desmitgadēs piedzīvotas, jo pūta ne tikai spēcīgs vējš un bija liels nokrišņu daudzums, bet plosījās pamatīgs putenis, kas daudzviet atnesa 10-30 centimetru, Kalnciemā pat 32 centimetrus sniega.
Maksimālā gaisa temperatūra Lieldienās var būt ļoti mainīga, piemēram, pērn bija siltākās Lieldienas šajā gadsimtā, kad temperatūra Liepājā un Bauskā sasniedza +22,6 grādus , bet vēl gadu iepriekš - aukstākās, kad valstī nebija siltāks par +4,2 grādiem un to fiksēja Rūjienā.
Pērn Lieldienas bija vienas no vēsākajām šajā gadsimtā. Gaisa temperatūra naktī bija 0..+1 grāda robežās, bet dienā nebija siltāks par +2..+7 grādiem, vietām zemi klāja sniegs.
