Vissiltākais laiks līdz šim bija iepriekšējās Saiemas vēlēsanās, kas notika 2014. gada 4. oktobrī. Toreiz visaugtākā temperatūra tika fiksēta Jelgavā, kur tā sasniedza +19,3 grādus, taču citviet valstī nebija siltāks par +13..+17 grādiem, tostarp Rīgā maksimālā temperatūra bija tieši +17 grādi. Līdz ar to šodien daudzviet gaidāms Saeimas vēlēšanu siltuma rekords.
Šodien gaisa temperatūra Latvijā paaugstināsies līdz +14..+19 grādiem, priekšpusdienā mākoņu vēl būs daudz un vietām Vidzemē iespējams neliels lietus, bet pēcpusdiena būs saulaina. Gaidāms brāzmains dienvidrietumu vējš līdz 9-14 metriem sekundē.
Silts laiks bija arī 2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanās, kas notika 17. septembrī. Toreiz maksimālā gaisa temperatūra Kolkā un Pāvilostā sasniedza +16,6 grādus, savukārt aukstākais parlamenta vēlēšanu rīts kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas bija 1998. gada 3. oktobrī, kad Daugavpilī bija -6 grādu sals.
Savukārt lietainākās bija Saeimas vēlēšanas 1995. gadā, kad 1. oktobrī daudzviet nolija vairāk nekā 30 milimetri lietus, bet visvairāk Rīgā - 44 milimetri.
Laika apstākļi vēlēšanu dienā visbūtiskāk var ietekmēt vēlētāju aktivitāti, secināts ASV un Zviedrijā veiktos pētījumos.
ASV vēlētāji nolemj nepiedalīties vēlēšanās, ja stipri līst. Pētījumā atklāts, ka, ja nokrišņu daudzums sasniedz 25 milimetrus, vēlētāju aktivitāte samazinās par vienu procentpunktu.
Balstoties uz šo pētījumu, līdzīgs veikts arī Zviedrijā, kas slavena ar augsto iedzīvotāju atbildību pret parlamenta vēlēšanām. Arī tur rezultāti bija līdzīgi - aptuveni 25 milimetri lietus ir tā robeža, kas atstāj manāmu ietekmi uz vēlētāju aktivitāti, liecina Gēteborgas Universitātē pērn veiktais pētījums.
Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas ir bijušas tikai vienas Saeimas vēlēšanas, kad lijis vairāk par 25 milimetriem. 1995. gada 1. oktobrī, 6. Saeimas vēlēšanās (toreiz vēlēšanas notika divas dienas - 30. septembrī un 1. oktobrī) nokrišņu daudzums Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Kalnciemā, Ķemeros, Siguldā un Zosēnos pārsniedza 30 milimetrus, visvairāk nolija tieši Rīgā - 44 milimetri.
6. Saeimas vēlēšanās pilsoņu aktivitāte kritās ievērojami, tiesa, diez vai galvenais iemesls bija lietainais laiks. Šajās vēlēšanās 71,9 procenti balsstiesīgo pretstatā 89,9 procentiem 5. Saeimas vēlēšanās, kas bija pirmās kopš neatkarības atjaunošanas.
Vēl nesenākā pagātnē - 10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada 2. oktobrī laiks bija saulains un silts, tādēļ daudz cilvēku izvēlējās brīvdienā doties uz vasarnīcām vai lauku īpašumiem, pabeigt pēdējos rudens darbus dārzā vai vienkārši pavadīt dienu pie jūras. Šī iemesla dēļ dažās piekrastes pašvaldībās vēlētāju aktivitāte pārsniedza 100 procentus.
Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka Saulkrastos nobalsoja 5250 vēlētāji, lai gan novadā reģistrēti 4752 balsstiesīgie iedzīvotāji. Līdz ar to Saulkrastos sasniegta 110,48% vēlētāju aktivitāte.
Arī citos Pierīgas novados bijis daudz balsotāju - Carnikavā nobalsoja 93,28%, Ādažos - 81,53%, bet Siguldā, kur balsot devās daudzi "zelta rudens" baudītāji, sasniegti 81,14%.
