Kurzemes rietumos sniega sega praktiski nokususi, arī dažviet Zemgalē un Rīgā sniega atlicis pavisam maz, saulainākajās vietās sniegs izzudis. Klusajā sestdienā visā valstī gaidāma neliela līdz mērena snigšana, un plāna sniega sega uz brīdi pārklās arī tās teritorijas, kur nokusis ziemas sniegs. Nedaudz stiprāka snigšana iespējama pirmdien, Otrajās Lieldienās, Latvijas austrumu daļā.
Līdz ar to sniega segas biezums aprīļa sākumā Alūksnē, visticamāk, atkal pārsniegs pusmetru. Tomēr tas nebūs jauns aprīļa rekords, jo dažos gados pavasarī bijis vēl dziļāks sniegs. Tā, piemēram, 1931.gadā Vidzemes augstienē līdz pat 18.aprīlim saglabājās aptuveni metru dziļš sniegs, bet 1940.gada 1.aprīlī 90 centimetru bieza sniega kārta klāja Stendi. Savukārt Rīgā rekords reģistrēts 1917.gadā, kad aprīlis sākās ar 55 centimetrus biezu sniega segu.
Alūksni sniegs klāj jau 122 dienas pēc kārtas, un šosezon, visticamāk, tiks pārspēts iepriekšējais garākais periods ar sniega segu Alūksnē: 2010.-2011.gada ziemā sniegs bija 135 dienas pēc kārtas - no 24.novembra līdz 7.aprīlim.
Ziemas sniegs visilgāk noturējās 1956.gada pavasarī, kad Alūksnes un Vidzemes augstienē tas pilnībā nokusa tikai maija pirmajās dienās. Aukstos pavasaros īslaicīgas sniega segas izveidošanās iespējama vēl arī maijā. Visvēlāk - 29.maijā - sniega sega reģistrēta 1953.gadā Kazdangā. No pēdējiem gadiem izceļas 2007.gads, kad 3.maijā Dagdā sniega segas biezums sasniedza 12 centimetru.
Jau ziņots, ka šā gada marts Latvijā ir aukstākais pavasara mēnesis kopš 1987.gada, un arī aprīļa pirmā puse būs aukstāka par normu. Tuvākajās dienās gaidāmā snigšana nebūs pēdējā šajā pavasarī, vēsta "Global Forecast System" prognoze.
Dabiska sniega kārta dažviet Vidzemē varētu saglabāties visu aprīli, bet slēpošanas trasēs, kur izveidoti lieli sniega krājumi, - līdz pat maijam. Palu laiks Latgalē un Vidzemē varētu sākties tikai aprīļa otrajā pusē un turpināties maijā.
