Pļaviņu ūdenskrātuvē iepriekš bija izveidojies vairāk nekā 10 centimetru biezs ledus. Pēc ledus uzlūšanas un sakustēšanās ūdenskrātuvē ir ieplūdušas lielākas ūdens un ledus masas no Zeļķu un Jēkabpils puses, tādēļ ūdenslīmenis pie Pļaviņām dažās stundās kāpa par aptuveni metru.
Ledus masa Pļaviņu ūdenskrātuvē turpina sablīvēties.
Tūlītēju vai drīzu plūdu draudu nav, tomēr šāda ledus sastrēguma izveidošanās palielina plūdu iespējamību ziemas otrajā pusē vai pavasarī.
Līdzīga notikumu secība bija arī pagājušajā ziemā, kad pēc stabila sala decembra pirmajā pusē sākās atkušņi, ledus sāka iet, veidoties sastrēgums. Janvārī bija liels nokrišņu daudzums, nokausējot visu sniegu, taču, ik palaikam uznākot dažām dienām ar mērenu salu, upē veidojās vižņi un ledus, kas, straumes nesti, turpināja blīvēties garā ledus sastrēgumā. Janvāra vidū sastrēgums stiepās no Pļaviņu ūdenskrātuves gandrīz līdz Jēkabpilij vairāku desmitu kilometru garumā.
Pagaidām ledus sastrēgums nav nedz ļoti blīvs, nedz desmitiem kilometru garš, taču šāda sastrēguma izveidošanās ziemas vidū palielina risku, ka tas sagādās problēmas nākotnē.
Pļaviņās ūdenskrātuvē ledus masas kustas posmā pilsētas teritorijā, ledus sablīvējums ir gan lejpus, gan augšpus novērojumu stacijai. Ledus masu kustība kļūst lēnāka, tas sāk apstāties un ledus masas turpina blīvēties. Ūdenskrātuvē šodien gaidāmas krasas ūdenslīmeņa izmaiņas. pic.twitter.com/WLCtbC722a
— Meteo.lv (@LVGMC_Meteo) December 21, 2023
Tikmēr straujš ūdens līmeņa kāpums upēs radījis neērtības atsevišķu ielu iedzīvotājiem Jēkabpilī un Rēzeknē. Jēkabpilī trešdien, 20. decembrī, atvērti slūžu aizvari pils dīķi, lai mazinātu ūdens līmeni nelielajā Donaviņas upē. Tur ūdens līmenis bija strauji kāpis, teju vai pārpludinot Aizupes ielu. Savukārt piepilsētas ciemā Salā slūžu aizvari pacelti Sankaļu hidroelektrostacijā, tādējādi samazinot ūdens līmeni Ziemeļsusejas upē.
Rēzeknē šonedēļ no krastiem izgājusi Rēzeknes upe, appludinot pāris krastā esošo māju pagalmus.
Prognozes liecina par nestabilu salu
Ja ziemas otrajā pusē valdīs stabils sals, tad Daugava aizsals, ledus sastrēgums sastings, ūdeņi zem ledus varēs brīvi plūst, turklāt stabila sala apstākļos ūdeņu apjoms upē samazinās. Ilgtermiņa prognozes gan sliecas uz nestabilu salu ziemas otrajā pusē. Janvārī un februārī vidējā temperatūra tiek prognozēta augstāka par klimatisko normu, kas nozīmē lielu iespējamību, ka būs bieži atkušņi. Tas savukārt nozīmē, ka ledus sastrēgums kļūs lielāks un arvien vairāk traucēs brīvam ūdens plūdumam.
Iespējamība, ka šoziem atkārtojas tik lieli plūdi kā pagājušā janvārī, gan nav liela, jo tos veicināja arī neparasti liels nokrišņu daudzums.
Daudzviet Latgalē un Vidzemes austrumos janvāra pirmajā pusē nokrišņu bija divreiz vairāk par normu.
