Angliski šādus virpuļus dēvē arī par "putekļu velnu" ("dust devil"), jo virpuļojošais vējš parasti ir redzams tikai tādēļ, ka tas pacēlis gaisā smiltis un citus putekļus.
Kā skaidroja Bricis, šāda dabas parādība Latvijā novērojama ik pavasari un vasaras pirmajā pusē. Pavasarī tā veidojas saulainās un siltās dienās, kad dominē lēns vējš. "Sauss gaiss, kāds tas bieži ir skaidrā laikā pavasarī, sasilst nevienmērīgi, vietām ļoti strauji, tādēļ atsevišķas gaisa masas, kas uzsilušas vairāk, strauji ceļas augšup un dažkārt iegriežas virpulī, radot "velna slotas"," komentēja Bricis.
"Velna slotas" parasti nav bīstamas, jo zaudē savu spēku, saskaroties pat ar nelieliem šķēršļiem – krūmiem, kokiem, ēkām.
Taču atsevišķos gadījumos virpuļviesuļi ir pietiekami spēcīgi, lai, piemēram, sagāztu sētu vai siltumnīcu vai norautu kādu jumta detaļu, komentēja Bricis, norādot, ka, lai gan "velna slotas" ir līdzīgas nelieliem virpuļviesuļiem jeb tornado, šīs parādības veidojas atšķirīgos apstākļos.
"Velna slotas rodas tikai sausā un saulainākā laikā, bet virpuļviesuļi – zem gubu mākoņiem, parasti zem negaisa mākoņiem," skaidroja Bricis.
Visbiežāk šādi virpuļstabi ir nelieli un izzūd pāris minūtēs.