2021. gadā daudzviet ilgstoši un stipri sniga un putināja, Rīgā tādēļ tika izsludināts sarkanais brīdinājums. Sniega segas biezums galvaspilsētā palielinājās pat par 20 centimetriem, sasniedzot 25–29 centimetrus, savukārt sniega dziļums Siguldā pieauga līdz 32 centimetriem. Zem sniega svara vietām lūza koki. Gaisa temperatūra -6...2 grādi, vakarā kļuva aukstāks.
2019. gadā Kurzemē un Zemgalē bija pārsvarā saulains, austrumu novados – mākoņains laiks, daudzviet īslaicīgi sniga. Naktī dažviet Vidzemē bija sals līdz 11 grādiem, dienas izskaņā Kurzemes rietumkrastā gaiss iesila līdz 6 grādiem. Valsts lielāko daļu klāja sniegs, vietām Vidzemē vairāk nekā desmit centimetru biezumā.
2015. gadā bija apmācies un vietām miglains laiks, brīžiem nedaudz lija. Gaisa temperatūra pakāpās līdz 4...9 grādiem.
2012. gadā daudzviet sniga, sniega segas biezums Liepājā sasniedza 18, Alūksnē – 25, Kolkā – 26 centimetrus. Gaisa temperatūra bija no -7 grādiem naktī Madonā līdz 2 grādiem dienā Kurzemes piekrastē.
Arī 2010. gadā daudzviet sniga un gaisa temperatūra gan naktī, gan dienā bija -13...-7 grādu.
2006. gadā gaisa temperatūra Kurzemē paaugstinājās līdz 8...9 grādiem. Līdz 9 grādiem gaiss daudzviet sasila arī 1990. gada 3. decembrī, un tikai par grādu vēsāks bija 2000. gadā.
1998. gadā lielā valsts daļā gaiss atdzisa līdz -18...-14 grādiem, bet 1988. gada 3. decembra rītā Latvijas dienvidaustrumu daļā termometri rādīja -23,5...-20 grādus.
Rekordi Rīgā:
1902. gada 3. decembrī minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija -23,0 grādi.
1979. gada 3. decembrī maksimālā gaisa temperatūra Rīgā bija 10,3 grādi.
Visas Latvijas rekordi:
1988. gada 3. decembrī Dagdā un Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz -23,5 grādiem.
1947. gada 3. decembrī Ventspilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 10,6 grādiem.
Informācija: LSM, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, LETA arhīvs
