Labrīt

Iekļaujošā izglītība – nekas neiespējams. Ozolnieku skolas piemērs

Labrīt

LU turpina attīstīt Akadēmisko centru. Saruna augstskolas rektoru Indriķi Muižnieku

Festivāla "Patriarha rudens" izrādēs aplūkos dažādas pandēmijas laika pieredzes

Svētki, nevis sacensība – festivālā «Patriarha rudens» balvas šogad pasniegs paši studenti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Par spīti dažādām krīzes situācijas raisītām korekcijām, ikgadējais Kultūras akadēmijas festivāls ''Patriarha rudens'' notiks arī šoruden, un tā programma būs gana bagātīga un daudzveidīga. Festivālā būs arī vairākas izmaiņas attiecībā uz balvu sadalījumu.

Festivāls sāksies sestdien, 26. septembrī, ilgs nedēļu, un tā notikumos būs apskatītas arī dažādas pandēmijas laika pieredzes. Kopumā tas piedāvās 12 izrādes, vairākus videostāstus, lekcijas un diskusijas.

“Tas ir tāds ievads katram gadam. ''Patriarha rudens'' ieved iekšā jaunajā gadā ar intensīvu grafiku, pilnu ar emocijām. Festivāls ir kaut kas tāds, kas tevi pilnveido, un tu tajā iesaisties, atdodot visu sevi. Forša lieta ir arī tā, ka visa akadēmija uz šo nedēļu iesaistās, un tas ir skaisti apzināties, cik liela ir mūsu akadēmija un ka mēs saistībā ar šo festivālu arī varam daudz tuvāk iepazīties viens ar otru.” Tā festivāla nozīmi raksturo paši Kultūras akadēmijas studenti – Līva Apšeniece, Rūdis Bīviņš un Agnese Laicāne.

Festivāls ne mazāk svarīgs ir skatītājiem, jo tā ir iespēja vienkopus iepazīt mūsu mākslinieku jauno maiņu – režisorus, aktierus, horeogrāfus un audiovizuālos māksliniekus.

Pie tam ir gana daudz projektu, kuros viņi viens ar otru sadarbojas. Tā tas būs, piemēram, vienā no festivāla centrālajiem notikumiem – izrādē ''Jautrā vardarbība'', kurā topošie horeogrāfi sadarbosies ar audiovizuālās mākslas studentiem. Lai iestudētu izrādi, no Somijas uz trīs nedēļām Rīgā ieradies mums jau labi zināmais itāļu režisors Dāvids Džovanzana, Kultūras akadēmijas goda profesors.

Izrāde runās par dažādām vardarbības sejām, sākot no vardarbības ģimenē līdz vardarbībai, kas izplatās caur popkultūru, kuru mēs parasti nevis nosodām, bet drīzāk glorificējam.

Izrādes dalībniece, horeogrāfe Katrīna Stepiņa stāsta: “Gan redzamā, gan neredzamā vardarbība, par kuru mēdz runāt, bet tomēr tas ir savā ziņā tabu. Arī mums pašiem, vismaz man personīgi, strādājot pie šiem stāstiem, daudz kas atausa atmiņā, kas man vispār nekad nebūtu ienācis prātā, ka tā ir vardarbība, kas pret mani ir notikusi, bet tagad tas liek aizdomāties.”

Džovanzanas veidotais iestudējums būs viena no trim pirmizrādēm festivālā. Līdzās tai pirmizrādi piedzīvos arī Kultūras akadēmijas maģistrantūras topošā absolventa Linarda Āboltiņa diplomdarbs ''Asinsbrāļi'', veidots pēc lietuviešu dramaturģes Gabrielas Labanauskaites lugas motīviem, kā arī Valmieras teātra aktieru kursa iestudējums – īru rakstnieka Semjuela Beketa absurda luga ''Gaidot Godo''.

Viens no tās veidotājiem, aktieris Rūdis Bīviņš attiecībā uz gala rezultātu ir visai noslēpumains. Viņš atklāj tikai: “Būs forši, aizraujoši, izaicinoši. Mums katrā mēģinājumā pašiem ir ļoti interesanti. Izrādes autori esam mēs visi, kas mēs piedalāmies.”

Līdzās pirmizrādēm festivāla programmā ir vēl deviņi studentu veidoti iestudējumi, kā arī vairāki audiovizuālās mākslas notikumi, no kuriem daļa atspoguļos arī pandēmijas situācijas pieredzi.

Festivāla ''Patriarha rudens'' direktore Kristīne Freiberga stāsta: “Spilgtas pandēmijas un karantīnas atsauksmes tiešā veidā mēs redzēsim divos audiovizuālās mākslas darbos, kas ir filmu skate ''Karantīnas dienasgrāmatas'', pirmā kursa noslēguma darbi, otrs būs ''Latviešu stāsti 2020'', kas ir Jaunā Rīgas teātra studijas jeb mūsu dramatiskā teātra aktiermākslas studentu darbiņi Viļa Daudziņa vadībā tapuši. Karantīnas laikā viņi sēdēja katrs savās mājās un filmēja katrs savu latviešu stāstu, kam normālos apstākļos būtu jātop teātrī uz skatuves, bet šoreiz tas tapa tādā videoformātā.”

Tāpat skatītājiem tiks piedāvāts arī Matīsa Kažas veidotais starpdisciplinārais projekts ''Kino un mēs'', kurā izmantoti gan kino, gan teātra paņēmieni un kas skatāms video formātā. Tās līdzautori un arī visu lomu atveidotāji ir Andris Keišs, Egons Dombrovskis un Jānis Skutelis. “Kino un mēs” centrālā tēma ir Latvijas padomju laiku aktierkino.

Viena no izmaiņām festivālā ir tā, ka šoreiz pirmo reizi netiks pasniegta viena galvenā balva, ko parasti saņēma režisors, bet gan balvas vairākās nominācijās.

Turklāt laureātus izvēlēsies nevis profesionāļu žūrija, bet gan paši studenti. Kā skaidro festivāla direktore Kristīne Freiberga – tas tādēļ, lai izvairītos no pārāk saspringtas cīņas un festivālu varētu baudīt patiešām kā svētkus.

“Pēc iespējas stiprināt to sajūtu, ka tas tiešām ir festivāls, nevis ļoti tāda skarba sacensība, jo to mēs pagājušajā gadā paši sev kā organizatori nodefinējām, ka mēs vairs negribam to strikto sacensību vai to, ka teātra profesionāļi ķidā kaut kādā ļoti skarbā veidā šajā festivāla noslēguma diskusijā par to, kas tev sanāca, kas nesanāca, bet mēs gribam veidot to atmosfēru draudzīgāku, atvērtāku, lai ir tāda kāsvētku sajūta,” klāsta Kristīne Freiberga.

Festivāls piedāvās arī diskusijas, lekcijas un skatītāju un ekspertu sarunas. ''Patriarha rudens'' sāksies sestdien, 26. septembrī, un ilgs nedēļu – līdz 3. oktobrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti