"Mēs esam radījuši projektu, kas sastāv no epizodēm. Protams, tās epizodes ir pārceļamas, un tas nav vienreizējs, unikāls notikums, ko palaist garām. Mēs šobrīd runājam ar visiem māksliniekiem un radošajām grupām, vai viņi varētu atrast sev vēlamo datumu maijā, jūnijā. Un es domāju, ka maijā un jūnijā, un jūlijā es gribu cerēt, ka būs pilns ar kultūras notikumiem," sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" atzīst “Pārmijas” vadītāja Ļena Ferstere.
Ideja par šo notikumu radusies, skatoties Valmieras vasaras teātra festivāla izrādes.
"Skatoties izrādes, man bija tāda sajūta, ka es gribētu, lai pilnīgi visi cilvēki visā pasaulē redz šīs izrādes. Sāku runāt ar izrāžu veidotājiem ar jautājumu, kur šīs izrādes paliek pēc šī festivāla. Jo festivāla koncepts jau arī ir tāds, ka izrādes tiek izrādītas un ar to arī viss, izrādās, beidzas," stāsta Ferstere.
Un ne tikai Valmierā top dažādi laikmetīgi darbi – izrādes un performances, kurām var pagarināt mūžu.
"Šobrīd mums ir sarunas ar ļoti daudziem radošajiem cilvēkiem, kuriem pašiem ir vai nu ieceres, vai jau ir tapuši darbi, kurus varētu šādi atjaunot.
"Hanzas perons" ir brīnišķīga vieta, kas mums dod iespēju parādīt šos darbus daudz plašākai publikai," atzīst Ferstere.
Viena "Pārmiju" epizode norisināsies vienu svētdienu, un tā ietvers divas dažādas izrādes, kuras katru izrādīs divas reizes. Ferstere uzskata, kā "Pārmiju" epizodes sasniegs plašāku auditoriju nekā festivāli.
"Biļetes joprojām ir pieejamas, bet mēs runājam par nākamo epizodi, kas ir aprīlis, un gaidām ziņas no māksliniekiem par maiju," tā Ferstere.
19. aprīlī ir plānota nākamā laikmetīgās skatuves mākslu notikumu sērijas “Pārmija” epizode, kas tagad gan būs pirmā. Tajā būs skatāma horeogrāfu Krišjāņa Santa un Ērika Ēriksona izrāde “Vērpete”, kas saņēmusi “Spēlmaņu nakts” balvu par gada sasniegumu laikmetīgajā dejā. Savukārt pirmo reizi Rīgā būs iespēja noskatīties dramaturgu Justīnes Kļavas un Evarta Melnalkšņa, režisores Paulas Pļavnieces un teātra trupas “Kvadrifrons” gandrīz dokumentālo izrādi “Vecmāmiņu valsts”.
Izvēloties izrādes projektam, tā īstenotāji cieši sadarbojas ar Jaunā teātra institūtu.
"Mēs ļoti cieši strādājam ar Latvijas Jaunā teātra institūtu. Tas, ko Gundega Laiviņa ir izdarījusi šajos gados ar laikmetīgo teātri un tā pieejamību Latvijā, ir absolūti kaut kas unikāls. Es ļoti ceru, ka viņai izdosies tā arī turpināt, un starptautiskais teātra festivāls "Homo Novus" ir mūsu partneris," skaidro Ferstere.
Plānojot projektu "Pārmija" uz priekšu, ir iecerēts katrā epizodē iekļaut vienu ārvalstu darbu un vienu Latvijas mākslinieku radītu darbu.
"Hanzas perona" telpas ļauj zāli sadalīt trīs daļās un vienā zāles galā iekārtot telpu vienai izrādei, otrā – citai. Izrādes nenotiks vienlaicīgi.
"Tas nozīmē, ka cilvēki, nākot uz šo pasākumu, var tiešām izbaudīt tādu mini teātra festivāla sajūtu, kur aizeju uz vienu izrādi. Pēc tam izdzeru glāzi vīna un apēdu salātiņus, tad eju uz otru izrādi," iepazīstina Ferstere.
Vienas izrādes garums parasti ir 1-1,5 stundas.
Ar laiku varētu tapt arī tieši "Pārmijai" veidoti oriģināliestudējumi. Pirmais iecerēts jau nākamajā sezonā.
Pagaidām “Pārmiju” epizode ir plānota 19. aprīlī, Ferstere pieļauj, ka arī to nāksies pārcelt. Savukārt martā paredzētā epizode, kur bija plānots izrādīt Lauras Dišleres audiovizuālā kustību izrādi “Intervija ar Frānsisu Bēkonu” un pazīstamākā igauņu horeogrāfa Marta Kangro dejas izrādi “Pirmspagātne” (“Past Perfect”), pārcelta uz maiju vai jūniju.
