Psiholoģiska drāma, izrāde ģimenei un satikšanās. Trīs pieturpunkti teātra cienītājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Trīs jaunas izrādes, ko šonedēļ nepalaist garām: "Zēni nav meitenes" Dailes teātrī, "Vafeļu sirdis. Misija – tētis" Latvijas Leļļu teātrī un "Es gaidu…" Ģertrūdes ielas teātrī.

Psiholoģiska drāma, izrāde ģimenei un satikšanās. Trīs pieturpunkti teātra cienītājiem
00:00 / 05:01
Lejuplādēt

Pagājušajā nedēļā Dailes teātra mazajā zālē pirmizrādi piedzīvoja Denisa Kellija psiholoģiskā drāma "Zēni nav meitenes". Tā ir Dārtas Danevičas monoizrāde, ko režisējusi Diāna Kaijaka. Spraigo, asprātīgo un skaudro lugu no angļu valodas tulkojis Matīss Gricmanis, scenogrāfiju veidojusi Ieva Kauliņa, komponists Ernests Valts Circenis. Izrādes komanda izceļ šādu moto: "Sabiedrība nepastāv vīriešu labā, tā pastāv, lai viņus savaldītu." Izrāde izceļ priekšplānā būtisku tēmu – vardarbība ģimenē, kas parādās pēkšņi un postoši. Sākotnēji izrāde atgādina asprātīgu stand-up komēdiju par sievietes pieredzi, tomēr izrādes otra puse ir dramatisma un pat šausmu apdvesta.

Izrāde "Zēni nav meitenes"
Izrāde "Zēni nav meitenes"

Leļļu teātrī 17. februārī pirmizrāde Intara Rešetina izrādei "Vafeļu sirdis. Misija – tētis". Latviešu lasītāju iemīļotās norvēģu rakstnieces Marijas Parras grāmatas "Vafeļu sirdis", ko izdevusi izdevniecība "Liels un mazs", tulkojusi Jolanta Pētersone, notikumus skatuves formātam pielāgojusi Zane Zusta, ļaujot mazajiem un lielajiem skatītājiem iegrimt aizraujošā, smieklīgā, mīļā un emocionāli piesātinātā stāstā. Vizuāli krāšņais, dziesmām un dejām bagātinātais iestudējums ļaus ģimenēm no jauna piedzīvot leļļu pasaules burvību.

Nākamās nedēļas trešdienā, 22. februārī, Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrāde jaunā režisora Roberta Daubura un ukraiņu režisores Katerinas Parfirjevas kopdarbam "Es gaidu…". Izrādē spēlē Inga Alsiņa-Lasmane, Matīss Millers un Jānis Skanis. Izrādes pamatā ir vairāku cilvēku pieredzes stāsti, kuri savijušies vienā – par sievieti no Liepājas, viņas dēlu, kurš izvēlējies dienēt armijā, un patēvu, kurš palicis kara plosītajā Mariupolē. Abi režisori iepazinušies 2022. gada pavasarī Rīgā, Ukrainas kara bēgļu centrā; izrāde "Es gaidu..." ir abu jauno mākslinieku kopdarbs, kas tapis, meklējot atbildes uz jautājumiem, kā sadzīvot ar savu tuvinieku izvēlēm un nezaudēt cerību situācijā, kuru ietekmēt šķiet neiespējami. Kā ar šo pieredzi dzīvot tālāk un kur meklēt spēku, lai turpinātu gaidīt – atbildi uz telefona zvanu, kara beigas un  atkalsatikšanos?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti