Lietuvas izrāžu skates programmas kuratore Agne Polakaite stāsta, ka šī gada programmas izveidi vadījusi vēlme iepazīstināt ar jauno teātri: "Protams, ar jaunajiem laiku pa laikam esam iepazīstinājuši, taču pārsvarā koncentrējamies uz labi zināmiem vārdiem."
Programmas veidošanas process bijis salīdzinoši ilgs.
"Festivālā vēlamies dot iespēju redzēt jaunos māksliniekus, dot iespēju viņiem parādīt sevi, viņu radošās spējas, viņu teātra valodu, paņēmienus, tēmas, kurās jaunie mākslinieki ieinteresēti un kuras viņiem rūp. Kas būtu interesanti ne tikai pašmāju skatītājiem, bet starptautiskajiem viesiem, kuri ar katru gadu aizvien vairāk un vairāk ierodas pie mums," saka Agne Polakaite.
Viņa arī min, ka rādīt tikai nacionālo dramaturģiju nav bijis skates mērķis, lai arī vienmēr seko, kas notiek Lietuvas oriģināldramaturģijā.
"Mums galvenais ir iepazīstināt ar Lietuvas teātra veidotājiem. Vienu gadu mums trūkst oriģināldramaturģijas darbu, bet ir lietuviešu režisori, mākslinieki, scenogrāfi, aktieri. Teātris ir liela mašinērija, tās darbības lauks ir ļoti plašs.
Runājot par nacionālo dramaturģiju, tas ir plašāks jautājums. Citi festivāli un citas iniciatīvas atbalsta un rūpējas par lietuviešu dramaturgiem," skaidro Agne Polakaite.
Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Zane Kreicberga Baltijas drāmas forumā piedalījās konferencē "Mind the Gap".
"Tās mērķis bija analizēt un aplūkot to, vai šī brīža Baltijas teātrī ir plaisa starp paaudzēm estētiski un citādi, vai tie ir dažādi mākslinieki, kas dažādi strādā," skaidro Zane Kreicberga.
Zane Kreicberga pati runāja par režijas izglītību Latvijā.
"Likās interesanti paskatīties, kāda ir pēctecība un vai ir konflikts starp jaunāko režijas paaudzi un viņu skolotājiem, kas skolojušies padomju laikā.
Secinājums – īpašas plaisas nav, jo mūsu režijas pedagogi Pēteris Krilovs un Māra Ķimele ir atvērti visam jaunajam un lielā mērā atļauj notikt tam, ko jaunie grib. Nav sekošanas vienai matricai," atzīst Zane Kreicberga.
Vienlaicīgi viņa izmantoja izdevību noskatīties kādas izrādes no Lietuvas izrāžu skates.
Latvijas Radio žurnāliste Laima Slava vērtē, kā šogad Baltijas drāmas forumā Lietuvas teātru skatē uzmanība bija pievērsta ne tikai Lietuvas autoru darbiem, bet arī citu valstu autoru darbiem, kas iestudēti Lietuvā.
"Kā šie darbi tiek adaptēti Lietuvas situācija, tā ir maza izmaiņa fokusā. Kā skatītājai bija interesantāk nekā tad, kad koncentrējamies uz nacionālo dramaturģiju," uzskata Laima Slava.
"Mani interesēja, kā šobrīd izskatās Lietuvas teātris, jo festivāli labi dod visaptverošu priekšstatu," atzīst kritiķe Lauma Mellēna-Bartkeviča, kura pirmo reizi bija devusies uz festivālu "Sirenos". "Mēs esam ļoti tuvu, Baltijas telpa ir maza, mums vairāk kopīga, nekā domājam, tomēr ir arī būtiskas atšķirības. Teātra procesā iesaistītam cilvēkam ir būtiski laiku pa laikam palūkoties pāri savam durvju slieksnim ne tik daudz salīdzināšanas dēļ, bet lai gūtu priekšstatu, kas notiek kaimiņos."
Viņa arī atzinīgi vērtē, ka festivāls un konference iet roku rokā.
"Tas ir efektīvs mehānisms, kā mazināt plaisu, kas man neizprotami eksistē starp teātra teoriju, kritiku un praksi. Arī forumā pārliecinājos, ka tā plaisa tiek vai nu speciāli kultivēta, vai pastāv inerces dēļ.
Mēs varam runāt par paaudžu atsķirībām, bet dialogs ir iespējams, visnotaļ konstruktīvs, profesionāls un ieinteresēts," norāda Lauma Mellēna-Bartkeviča.
Vērtējot teātra procesus Lietuvā, Laima Slava atzīst, ka pārsteidz jauno mākslinieku fiziskā spēja, ķermeņa visvarēšana, kas liecina vairāk par fizisku varēšanu.
"Likās interesanti, kā veidota jauno skatuves mākslinieku programma “Jaunās balsis”. No tā, ko redzēju, mans secinājums ir, ka tas, kas pie mums notiek, ir labi. (..) Jebkurā gadījumā izzinoši un interesanti redzēt procesus, ieraudzīt jaunus vārdus, skatīties, ka ir režisori, kas vairāk strādā fiziskā teātra virzienā vai ir dokumentālā teātra žanrs," bilst Zane Kreicberga.
Režisors Toms Treinis, kurš arī piedalījās Baltijas drāmas forumā, atzīst, ka Lietuvas režisori tāpat kā Latvijā meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un ir drosmīgi
"Viņi varbūt paši vēl nezina, kā, bet viņi mēģina meklēt. To mēs varam mācīties, ka viņi ir drosmīgi un nebaidās "šaut garām". Varētu uzteikt Lietuvas aktierus, viņiem jebkurā izrādē ir 110 procentu atdeve, tik ļoti koncentrējušies pat vismazākajā lietā," atzīst Toms Treinis.
Lauma Mellēna-Bartkeviča arī min, ka daudz diskutēts par to, kā iepludināt jaunus jēdzienus teātra teorijā ne tikai angļu valodā, bet arī vietējās valodās, un lietuvieši un igauņi mums priekšā šajā jautājumā.
"Par to ir iespējams runāt un ir jārunā," atzīst Lauma Mellēna-Bartkeviča. "Un tas ir viens no iemesliem, kādēļ Baltijas drāmas forumam ir jānotiek."
Nākamais Baltijas drāmas forums norisināsies Rīgā 2021. gadā.
