Lugas materiāls par angļu zinātnieci, kura dzīvojusi un strādājusi pagājušā gadsimtā, pārcelts futūristiskā gaisotnē. Uz teātra skatuves radīta laboratorija, kur zinātnieki vīrieši baltos halātos un ērtās čībās ar mikseriem smalcina un izspiež sulas no augļiem. Ko tieši viņi tur samaļ jau simboliskā nozīmē, izprast un atklāt paliek skatītāju ziņā.
Sieviete vīriešu sabiedrībā ir viens no izrādes konfliktiem.
Piemēram, vieta, kur pusdieno, ir domāta tikai vīriešiem. Atskatoties vēsturē, zinātniece Rozalinda Franklina 1941. gadā Kembridžas Universitātē, būdama sieviete, nevarēja iegūt zinātnisko grādu. Viņa to saņēma tikai vēlāk. Režisore Laura Groza-Ķibere uzsver, ka sieviete zinātnē, tāpat kā sieviete režijā vai politikā nebūt nav kaut kas pilnīgi pašsaprotams arī mūsdienās:
„Mēs esam 21. gadsimtā, bet joprojām tas neraisa pašsaprotamības sajūtu. Lugas darbība risinās 50. gados, mēs to esam pārcēluši nedaudz futūristiskākā vidē, bet sievietes dzīvo vīrieša pasaulē - uz to ir balstīts viens izrādes konfliktiem, kas ir neizbēgams.”
Gan režisore, gan aktrise Inese Kučinska akcentē paralēles ar zinātnieces - galvenās varones un savu dzīvi. Vēlme radoši iedegties, izzināt, meklēt, radīt var robežoties ar apsēstību, kas vērojams zinātnieku darbā.
„Rozalinda aizrāvās ar ķīmiju, es ar teātri. Mūsu apsēstība ar kaut ko ir līdzvērtīgās pozīcijās. Tikai viņai bez ķīmijas nebija nekā, nebija ģimenes, draugu. Viņa bija viena tajā, ko viņa dara. Tas, ko viņa tik ļoti mīlēja, viņu arī nogalināju. Manā gadījumā ir daudz citu lietu, ko es daru,” klāsta Kučinska.
Lugas materiāls, ko radījusi amerikāņu dramaturģe Anna Zīglere, ir ļoti gudrs, atzīst režisore. „51. fotogrāfija” ir kas tāds, kas salīdzināms ar Rīgu, kas nekad nebūs gatava. Svarīgākais šajā iestudējumā ir apliecinājums sevi radoši izteikt savā kaislībā, saka Laura Groza-Ķibere. Mērķis šim iestudējumam nav iepazīstināt teātra skatītāju ar bioķīmiķes biogrāfiju, to dara biogrāfiskā literatūra.
„Man ļoti patīk viņas vajadzība. Maz ir cilvēku, kuri definē nepieciešamību pēc meklēšanas, mēs esam apsēsti ar rezultāta gūšanu. Šeit process ir kā pamatvērtība,” secina režisore.
Svarīgākais lugas konflikts slēpjas faktā, ka ne vienmēr starp ģeniālu prātu un cilvēciskajām kvalitātēm var likt vienlīdzības zīmi. Jo,
lai cik arī talantīga būtu Rozalinda, viņas lielākā traģika paradoksāli slēpjas nepārliecinātībā par sevi un nespējā rast sadarbību ar apkārtējiem, par iestudējuma galveno varoni saka režisore Laura Groza - Ķibere.
Liepājas teātrī „51. fotogrāfija” ir otrais šīs sezonas jauniestudējums.
Izrādē piedalās arī aktieri Egons Dombrovskis, Mārtiņš Kalita, Edgars Ozoliņš, Kaspars Gods, Gatis Maliks, Sandis Pēcis.
Iestudējumam tapt palīdzējis arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Jolanta Rimkute, komponists Kārlis Auzāns, video mākslinieks -8 un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.
Izrādi iespējams noskatīties arī 6. un 19. novembrī, kā arī 8. decembrī.
