Nelielā muzeja zāle Leļļu teātra otrajā stāvā ir vieta, kur iepazīšanos ar teātri mēdz sākt paši mazākie. Ciklā „Vakara pasaciņa” te notiek izrādes bērniem jau no divu gadu vecuma. Jaunās sezonas sākumā tām pievienojies “Čigānmeitēns Ringla”.
“Čigānmeitēns Ringla” ir Alīdas Pērkones studiju darbs leļļu meistarībā. Uzdevums bija tikt galā vienai pašai – veidot gan lelles, gan režiju, gan spēlēt. Un radīt izrādi pašiem mazākajiem skatītājiem. Jaunā aktrise daudz vadījusi bērnu pasākumus, strādājusi arī bērnudārzos, tādēļ uzdevums nešķita tik grūts. Pārskatīja savas bērnības grāmatas un animācijas filmas, līdz uzdūrās Ringlai.
“Sapratu – jā, šis ir īstais! Pēc šīs multenes noskatīšanās bērnībā man pašai istabā radās sava pasaule. Es sāku ceļot, veidot savus piedzīvojumus, doties uz dīvainām, izdomātām vietām.
Domāju, ka tas ir kaut kas tāds, kas šodien bērniem mazliet ir vajadzīgs, – palīdzēt viņiem fantazēt un doties piedzīvojumos turpat savā istabā, ar lietām, kas viņam tur ir pieejamas un kas nav planšete vai telefons. Arī šodienas rotaļlietas ir tik krāsainas un pārbagātas – vari dabūt jebko, ko tu gribi!” stāsta Pērkone.
Taču daudz interesantāk ir rotaļlietas radīt pašam – arī to Alīda Pērkone atceras no savas bērnības. Tā kā studiju izrāde bija jātaisa saviem spēkiem, viņa izvēlējās materiālu, kas citkārt tiktu vienkārši izmests. Proti, papīra atgriezumus, ko palīdzējis sarūpēt tipogrāfijā strādājošais tētis. Alīda ar lielu sirsnību stāsta par no strēmelītēm veidotajiem izrādes varoņiem, kas pastāvīgi jāuzmana un jāremontē:
“Re, kur ir lielās sniega kaudzes, te pa vidu – pats čigānmeitēns, te – rukši, nabaga zaķi, kuriem šodien ir paredzēts remonts. Būs jāmaina ūsas, arī ausis jau mazliet pabružājušās, skrienot pa laukiem… Te arī pats Medus muižas īpašnieks, lācis Ričus.”
Erika Ādamsona 1939. gada dzejas stāstam par mazās Ringlas ceļojumu uz Medus muižu Alīda Pērkone likusi savu akcentu:
“Tev gribas doties tai ceļojumā, bet mājās atgriezties tomēr ir skaisti. Ar visu to, ka Ringla ir nonākusi principā leiputrijā, kur konfektes birst no gaisa, tas tomēr nespēj aizstāt to mīļumu, kas ir mājās.”
Alīda ir viena no pieciem aktieriem, kas šogad pievienojušies Leļļu teātrim. Viņa gan ir ārštatā un stāsta, ka pagaidām spēlēs tikai savu Ringlas izrādi. Par saspringto situāciju teātrī pēc galvenā režisora un jauno leļļinieku kursa vadītāja Ģirta Šoļa atlaišanas iemesliem Alīda īpaši nevēlas runāt.
“To, ka kaut kādu [svaigu] elpu prasās, es jūtu. Man arī pašai ļoti gribētos izrādes pieaugušajiem. Bet man ir grūti pateikt, kam ir jāmainās, lai nesāpinātu nevienu. Mērķis jau mums visiem ir viens, bet, vai tie ceļi, pa kuriem ejam, sakrustosies vai šķirsies, es nemāku teikt,” pauž Pērkone.
Vai un kurš Leļļu teātrī stāsies Ģirta Šoļa vietā, pašlaik nav skaidrs. Ilggadējais teātra direktors Vilnis Beķeris pēc visa notikušā sarunu klātienē atsaka. Rakstiskā atbildē viņš norāda, ka „ Š. g. 1. jūnijā tika pārtrauktas darba attiecības ar bijušo Leļļu teātra galveno režisoru. Tikko sākusies jaunā teātra sezona. Māksliniecisko vadību realizē Repertuāra padome. Šobrīd ir izstrādāti vairāki teātra mākslinieciskās vadības modeļa priekšlikumi. Ņemot vērā gūto pieredzi, centīsimies nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.”
Tieši jautājums par teātra māksliniecisko koncepciju un repertuāru esot bijis galvenais jautājums konfliktā ar Ģirtu Šoli.
Leļļu teātra šīs sezonas jauniestudējumu nosaukumos lasāmi tādi vārdi kā „Mazā raganiņa”, „Īkstīte”, „Princese uz zirņa”, „Vecīša cimdiņš” un „Zelta atslēdziņa jeb Buratino piedzīvojumi”. Plānots iestudēt arī šausmu stāstus pēc Māra Runguļa darbu motīviem sadarbībā ar māksliniekiem Kristianu Brekti un Rūtu Briedi.
Sezonas pieteikumu Latvijas Radio komentē teātra kritiķe Līga Ulberte:
„Kritiķiem sezonas sākumā nevajadzētu prognozēt pilnīgi neko. Tikai pēc nosaukumiem, protams, nevar spriest par rezultātu,” viņa uzsver.
„Bet, paskatoties uz Leļļu teātra repertuāru, tas ir ļoti tradicionāls un klasisks šim teātrim jau ļoti ilgus gadus. Tie ir principā tikai bērnu izrāžu nosaukumi, pie tam lielākoties tikai ļoti stabilas, pārbaudītas vērtības.
No jaunu režisoru vārdiem ir jauki, ka tur parādās Viestura Roziņa vārds – viņam pagājušās sezonas beigās izdevās veiksmīgs projekts „Salātlapiņa”. Tas, ka repertuārā nav nevienas izrādes pieaugušajiem, vismaz tāda pašlaik netiek solīta, protams, ir milzīgs zaudējums. Varu saprast, ka šīs izrādes ir grūti pārdot. Bet tas ir jautājums par skatītāju pieradināšanu. Ja viņi pieradīs, ka Leļļu teātrī var dabūt dažādas izrādes, tad arvien vieglāk būs šo skatītāju dabūt iekšā. Ja mums tagad atkal būs vesela sezona, kurā nav pat mēģinājuma strādāt ar šo auditoriju, tad par to ir žēl. Taču tas ir pašlaik, skatoties uz papīra. Negribu vispārināt, jo dzīvē, iespējams, var būt arī citādāk.”
Kā rakstiskā atbildē Latvijas Radio norāda Leļļu teātra direktors Vilnis Beķeris, „par mākslinieciskām vadlīnijām un plāniem runāsim nākamgad. Šobrīd mēs novēršam nepadarītu darbu sekas”. Teātrī paskaidro, ka bijusi plānota arī izrāde pieaugušajiem sadarbībā ar Ģirtu Šoli, bet šī iecere nav īstenojusies. Ar teātra mākslas speciālistu līdzdalību tiekot strādāts pie jaunas teātra mākslinieciskās pilnveidošanas stratēģijas, iesaistot arī režisorus, kuri ir uzrunāti iestudējumiem nākamajām sezonām.
Beķeris rakstiski pauž prieku par piecu jauno aktieru pievienošanos Leļļu teātrim:
“Esam priecīgi par pieciem jauniešiem, kuri izrādīja patiesu interesi strādāt Leļļu teātrī pamatdarbā. Kolektīvs bija atvērts viņu uzņemšanai.
Šobrīd viņiem ir nopietni uzdevumi ne tikai jaunajās izrādēs. Mērķtiecīgi radītais pretnostatījums starp teātrī nodarbināto aktieru kolektīvu un jaunpienācējiem nav izdevies.
Cik bija iespējams komunicēt ar Leļļu teātra aktieru kursa studentiem, tad viņu viedoklis par pamatdarbu Leļļu teātrī nebija viennozīmīgs – vieni izteica cerību strādāt dramatiskajā teātrī, citi – strādāt tikai projektu teātrī, citi vispār nevēlējās saistīt sevi ar konkrētu darba vietu, citi turpinās izglītību ārzemēs. Viedokļu un iespēju šodien ir daudz.
Arī Leļļu teātris ir atvērts speciālistiem, kuri šo mākslas žanru uztver par savējo."
