Marionešu lelles zelta laikmetu piedzīvoja viduslaikos un renesansē, taču sākotnējā vēsture meklējama daudz senākā pagātnē, kad marionetes kalpoja par īpašu reliģisku rituālu sastāvdaļu senajā Āzijā, Ēģiptē un Grieķijā. Lai pagatavotu šādu lelli, deviņiem cilvēkiem ir rūpīgi jāstrādā vismaz trīs mēneši.
Lai šī lelle atdzīvotos, pirmkārt, ir vajadzīgs ļoti labs lelles mehānisms. Teātrī šo mehānismu mēs saucam par vagu,” skaidro leļļu māksliniece Anita Znutiņa-Šēve. “Augšā ir koka rokturis, un no šī roktura iet ļoti daudzi neskaitāmi diedziņi. Lai lelle atdzīvotos, ir jābūt pareizi nolīdzsvarotām lelles ķermeņa daļām.”
Izstādē var aplūkot četru Leļļu teātra izrāžu lelles. Unikāla ir iespēja redzēt marionetes, kas izgatavotas savulaik nepabeigtam iestudējumam “Kazanova” . Bet garāmgājēju skatus logā piesaista jaunākās izrādes “Trīs sivēntiņi un vilks” varoņi.
„Marionetes atšķirībā no citām lellēm ir mazliet mierīgāk jāvada, smalkāk,” atzīst Latvijas Leļļu teātra aktrise Laila Kirmuška. „Tur ir ļoti niansēti [jādarbojas]. Ļoti smalks, filigrāns darbs.”
Marionetes atdzīvojas mirklī, kad tām pieskaras cilvēka roka. Zinātāji saka, tas esot maģisks brīdis, jo paredzēt lelles raksturu neesot iespējams.
