Izrādes «Pērs Gints un sievietes» režisors: Solveigas fenomens šodien ir ļoti vajadzīgs

30.aprīlī Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notiks Viestura Roziņa jaunākā iestudējuma "Pērs Gints un sievietes" pirmizrāde. Jaunā izrāde balstīta Henrika Ibsena lugas fragmentos, akcentējot tieši Solveigas tēlu, un līdz ar to arī mīlestības, uzticības un piedošanas tēmu.

Izrādes "Pērs Gints un sievietes" pamatā ir Henrika Ibsena lugas fragmenti, kas savienoti dramaturģiskā kompozīcijā, izceļot tieši Pēra attiecības ar sievietēm un jo īpaši ar Solveigu. Režisors Viesturs Roziņš uzskata, ka Solveigas tēls pārstāv vērtības, kas pirmajā brīdī varētu šķist absolūti neiederīgas mūsu laikā, bet, viņaprāt, tieši tās mums šodien ir visvairāk vajadzīgas.

"Kas ir šis fenomens, ka cilvēks var tik uzticīgi gaidīt, tik uzticīgi piedot, tik uzticīgi mīlēt visu mūžu? Tas ir, manuprāt, kaut kas ārkārtīgi skaists, šim laikam neraksturīgs, bet vienlaicīgi šim laikam ļoti vajadzīgs. Šobrīd, kad attiecības ir tāds caurskrejošs jēdziens, Ibsens savā darbā runā par ko patiešām lielu, svarīgu, katram cilvēkam būtisku," pauž Viesturs Roziņš.

Viesturs Roziņš jau otrreiz uz sadarbību aicinājis Jolantu Znotiņu, kura šobrīd ir vienīgā profesionālā vājdzirdīgā aktrise Latvijā. Izglītību viņa guvusi Čehijas Janāčeka mākslas akadēmijā, kur pasniedz aktiermeistarību nedzirdīgiem cilvēkiem. Šī ir otrā Viestura Roziņa sadarbība ar viņu, pirmā bija izrādē "Sabojātie" Dailes teātrī, par ko Jolanta Znotiņa pirms diviem gadiem tika nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai.

Režisors uzskata, ka Solveigas loma Jolantai Znotiņai ir kā radīta, jo aktrisei piemīt kāds īpašs jūtīgums un vislabākajā nozīmē - skaista citādība: "Nedzirdīgiem cilvēkiem piemīt kāda īpaša brīvība, spēja tik ļoti koncentrēties uz lomu, spēja pārmiesoties, nevis spēlēt. Tā pati zīmju valoda arī šķiet kaut kas tāds ne no šīs pasaules un ne no šī gadsimta. Tas viss man lika domāt, ka nedzirdīgie cilvēki, nedzirdīgie aktieri ir vairāk jāiesaista, jāpopularizē Latvijā. Tas varētu atvērt tādu ļoti interesantu teātra virzienu."

Jolanta Znotiņa stāsta, ka ar Solveigas tēlu viņai nav grūti identificēties, jo tajā viņa sajūt kādu daļu no sevis pašas: "Godīgi sakot, neteikšu, ka man bija grūti. Varbūt, ka pati dvēseliski esmu tīra. Man garīgais ceļš nav svešs, es ticu Dievam. Vienīgais - visgrūtāk man bija pārkāpt pāri dziedāšanai. Izrādē Solveigai ir jādzied, bet es līdz šim nevienā izrādē neesmu dziedājusi. Taču Viesturs mierināja mani, ka viņam nevajag perfektu vokālu izpildījumu. Viņš vēlas, lai dziedu sev dabiskā veidā - ar akcentu, jo tam ir sava "rozīnīte"."

Jautāta, vai viņa tic, ka var pastāvēt šāda mīlestība kā Solveigai, Jolanta Znotiņa uzsver: "Jā, var! Mīlestība mūsdienās, manuprāt, ir ļoti svarīga, tās ļoti pietrūkst. Mīlestība ir pamatu pamats. Ja nav mīlestības, tad nav piedošanas, nav uzticības, nav pacietības un tā tālāk."

Līdzās tekstam izrādē ļoti svarīga loma būs zīmju valodai, Kārļa Boža veidotajai horeogrāfijai un Ulda Sniķera muzikālajam noformējumam, kurā etniski motīvi savīsies ar elektronisko skanējumu, tādējādi akcentējot, ka izrāde notiek nosacītā laikā.

Kā vēstīts, līdzās Jolantai Znotiņai izrādē lomās darbosies arī aktieri Artūrs Putniņš un Dainis Sumišķis, abi - Pēra Ginta lomā, kā arī Jana Ļisova, Kārlis Derums un Amanda Anete Intsone - meitene no Rīgas nedzirdīgo bērnu internātpamatskolas.

Iestudējuma "Pērs Gints un sievietes" pirmizrāde notiks 30.aprīlī Eduarda Smiļģa Teātra muzejā Rīgā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt