Kultūras ziņas

Iznāk grāmata par 86 jaunatklātiem pilskalniem Latvijā

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

“Mēs, roks, sekss un PSRS”

FOTO: Valmieras teātrī pirmzrāde iestudējumam «Mēs, roks, sekss un PSRS» Jāņa Znotiņa režijā

Padomju Savienības sabrukuma pēdējais posms perestroika jeb pārkārtošanās Latvijas vēsturē iezīmējas ar vairākiem simboliskiem brīžiem. Viens no tiem bija grupas "Pērkons" koncerts Ogrē 1985. gadā un pēc tā sekojošā tiesas prāva pret septiņiem jauniešiem. Šos notikumus uz padomju iekārtas fona tagad atgādina iestudējums Valmieras Drāmas teātrī "Mēs, roks, sekss un PSRS".

Kamēr Valmieras teātrī rit vērienīgi rekonstrukcijas darbi, Apaļajā zālē režisora Jāņa Znotiņa radošā komanda piedāvā jaunu izrādi – "Mēs, roks, sekss un PSRS". Tā ir par totalitārās iekārtas aizspriedumiem, aizliegumiem un sabrukšanu.

Režisors skaidro, ka stāsts veltīts tam, lai izstāstītu, kas ir totalitārā sistēma: "Mēs sapratām, ka cilvēki, kas ir piedzīvojuši Padomju Savienību, viņu daudz jūtīgāk uztver, mēs savukārt, kas nav piedzīvojuši un kam nav tās zināšanu bagāžas kā pieaugušiem cilvēkiem tajā laikā, tad mēs varam uz to vieglāk skatīties."

Uz padomju ideoloģijas fona veidojas trīs jauniešu un trīs pieaugušo attiecības. Notikumu centrā grupas "Pērkons" koncerts Ogrē 1985. gadā. To apvij stāsti par čeku, stukačiem, deficītu, disidentiem un citām padomijai raksturīgām lietām.

Šajā pasaulē savu vietu meklē Sanda Runges, Eduarda Johansona un Klintas Reinholdes atveidotie jaunieši.

Patiesības meklējumi, centieni dzīvot bez meliem un atrast īsto patiesību – tie ir motīvi, kāpēc mūzikai un patiesībām, kas skan tur, pieķēries Johansona atveidotais varonis.

Kā pretsvars ideālistiskajiem jauniešiem iestudējumā darbojas Skaidrītes Putniņas spēlētā vecāmāte, Kārļa Freimaņa spekulants un Ilzes Pukinskas ideoloģiski apkaltā māte. Pukinska uzsver, ka izrāde ir par to, kā mēs velkam līdzi savu pagātni.

Iestudējums ir piesātināts ar grupas "Pērkons" dziesmām, kas neapšaubāmi savieno minētos laikus, jo ir zināmas gan jaunākās, gan vecākās paaudzes skatītājiem. 

Izrādes veidotāji šo stāstu definē kā satīru par dzīvi komunismā. Tādēļ dažiem tā var atsvaidzināt atmiņas, citiem būt par mācību stundu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt