Sadaļas Sadaļas

Atkārtoti izrādīs operetes «Jautrā atraitne» un «Balle Savojā»

Operetes teātris turpina priecēt publiku ar skatītāju iemīļotām izrādēm VEF Kultūras pilī. 26. septembrī skatītāji varēs baudīt operešu karalieni – Franča Lehāra “Jautro atraitni” un 15. oktobrī izskanēs Paula Abrahama jauneklīgā, dejisku ritmu piesātinātā “Balle Savojā”.

Operešu enerģiskajās lomās iejutīsies Anta Jankovska (Itālija), Nauris Indzeris, Marlēna Keina, Emīls Kivlenieks, Irma Pavāre, Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis u.c. solisti, kā arī aktieri Jānis Kirmuška, Klāvs Mellis, Kārlis Tols un operetes dejotāji un kora mākslinieki. Operetes orķestri vadīs Guntars Bernāts un Normunds Vaicis, informēja Operetes teātra sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste Liene Millere. 

Franča Lehāra operetes “Jautrā atraitne” mūzikā jaušama austroungāru-franču gaisotne. Tā stāsta par mīlestību, kas iet pāri laikam un apstākļu šķēršļiem, un par likumiem, ko nosaka nauda. Ar eleganci un gaumīgu humoru tiek risināts stāsts par jaunu puisi no bagātas ģimenes, kurš iemīlējis vienkāršu zemnieku meiteni, bet nav varējis viņu apprecēt, jo vecāki bijuši pret viņu laulībām. Kā jau dažkārt dzīvē, rodas dažādas komiskas, pat šķietami neatrisināmas situācijas, kuras atbilstoši žanra likumiem  tomēr beidzas labi. Operete “Jautrā atraitne” kopš pasaules pirmizrādes 1905. gadā piedzīvojusi nepārspētus panākumus ar neskaitāmām izrādēm 25 valodās visā pasaulē, neskaitāmiem ierakstiem, filmām, televīzijas raidījumiem, baletiem utt. 

Iestudējuma diriģents Guntars Bernāts, režisors Jānis Kaijaks, horeogrāfs Alberts Kivlenieks, scenogrāfs Ivars Noviks, kostīmu māksliniece Jurate Jurjāne-Silakaktiņa. 

Paula Abrahama operetes “Balle Savojā” pasaules pirmizrāde Berlīnē (1932. gadā) sacēla īstu vētru.  Šajā dejisku ritmu piesātinātajā operetē romantiski valši mijas ar džeza stilistiku un tango, divdesmito gadu deju mūziku, izrādi papildina arī krāšņi tērpi un enerģiski jauneklīga dzīvesprieka dzirksts. Izrādē atspoguļots dekadences laiks Veimāras Vācijā, kad sieviete kļūst par “cilvēku” ar savām tiesībām un domām, nevis tikai sava vīra sievu. Sieviete-komponiste popularitāti iegūst, mērķtiecīgi slēpjot savu dzimumu. un galu galā kļūst par turka septīto sievu.

Diriģents Normunds Vaicis, režisors Gundars Silakaktiņš, horeogrāfs Alberts Kivlenieks, scenogrāfs Ivars Noviks, kostīmu māksliniece Jurate Jurjāne-Silakaktiņa.

Biļetes pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt