"Ritms" vienmēr darbojies profesionāli augstā līmenī, šobrīd tas īpaši pievērsies laikmetīgās dejas virzienam, bet neaizmirst arī par džeza un šova dejām.
Deju grupas vēsture
Pagājušā gadsimta 60. gados Latvijā ļoti strauji attīstījās estrādes mūzikas žanrs, kas atstāja ietekmi arī uz deju. Un tā 1969. gadā VEF Kultūras pils paspārnē izveidojās pirmā estrādes deju grupa Latvijā "Ritms".
To izveidoja Brigita Pāne, bet drīz vien vadību pārņēma Gunta Leimane, un ātri vien "Ritmam" sākās īsti ziedu laiki – stāsta šī brīža grupas mākslinieciskā vadītāja Elīna Gaitjukeviča: "Tas uzplaukums bija tieši Guntas Leimanes laikā, kad arī pasaulē deja attīstījās tieši tajā pašā virzienā.
Guntai izdevās noķert pasaules elpu, un "Ritms" tajā laikā ļoti daudz ceļoja pa visu Padomju Savienību, bija viena no tā laika populārākajām grupām. Tagad redzot vecākus video ierakstus, es biju pat pārsteigta, cik tā horeogrāfija ir bijusi laikmetīga un cik dejotāji bijuši meistarīgi.
Tajā laikā lielākoties arī dejoja profesionāli dejotāji ar baletskolas izglītību."
90. gadu sākumā "Ritmu" sāka vadīt horeogrāfe Reda Strauta. Viņas laikā kolektīvs plūca laurus daudzos konkursos un festivālos, aktīvi piedalījās dažādās teātra izrādēs un televīzijas šovos.
Tieši Redas Strautas laikā "Ritmā" sāka dejot arī Elīna Gaitjukeviča, toreiz viņai bija 11 gadi, 2002. gadā viņa kļuva par grupas vadītāju: "Jā, interesanti tie vēstures loki ir gājuši, bet "Ritms" vienmēr ir spējis laikmeta tendencēm dzīvot līdzi.
Kad es sāku vadīt kolektīvu, mēs vairāk uzņēmām mūsdienu, laikmetīgās dejas virzienu, kas tagad ir arī pasaulē ļoti populārs, un vairāk attīstījām tieši šo pusi. Protams, neaizmirstot arī tādas klasiskās vērtības kā džeza deju un šova deju ar izklaides piesitienu."
"Ritms" šodien
Līdzās deju grupai, kas ir pamatsastāvs ar 15 dejotājiem, "Ritmam" ir arī deju studija, kurā dejotprasmi var apgūt bērni un jaunieši. Šobrīd studijā darbojas ap 250 dalībnieku. Interese par iestāšanos studijā ik gadus esot patiešām liela.
Bērni un jaunieši profesionālo pasniedzēju vadībā studijā apgūst dažādus deju stilus, un viņiem ir iespēja piedalīties arī koncertos.
Beļģu dziedātāja "Stromae" dziesma "L'enfer" ir mūzika, kas iedvesmojusi horeogrāfiju dejai "Nepabeigtā saruna", ko par vienu no savām mīļākajām dejām dēvē "Ritma" dejotāja Marta Paula Šadinova. Grupas pamatsastāvā viņa darbojas 10 gadu, šobrīd dejošanu savieno ar biznesa studijām.
Darboties "Ritmā" nozīmē mēģinājumus četras reizes nedēļā, bet, tuvojoties koncertiem, arī biežāk.
Taču Marta Paula atzīst, ka darboties grupā – tas ir kaut kas daudz vairāk nekā tikai dejot: "Kopš dienas, kad es atnācu, es skaidri redzēju, ka "Ritms" man dod izaicinājumu. Jau pirmajā treniņā man vajadzēja visu deju iemācīties un es uzreiz metos iekšā un dejoju, un uzreiz sapratu, ka šeit būs, ko darīt, ka tas mani interesē, un man jau ātri radās māju sajūta.
Deja man nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai dejošanu. Tā man, piemēram, palīdz uzdrīkstēties, jo dzīvē es esmu ļoti kautrīga. Šī uzdrīkstēšanās man palīdz arī šobrīd studijās iet un darīt".
Marta Paula Šadinova stāsta, ka šobrīd ar vislielāko aizrautību viņa gatavojas dejas izrādei "Klātbūtnē", kas notiks 12. februārī un vēstīs par dabas īpašo klātesamību cilvēka dzīvē. Līdzās dejotājiem izrādē piedalīsies koklētāju ansamblis "Cantata".
Dejas izrāde "Klātbūtnē" notiks 12. februārī VEF Kultūras pilī, bet jubilejas notikumus "Ritms" atklās jau šo svētdien ar koncertu "Mirklis laikā". Kulminācija savukārt gaidāma vasaras sākumā, kad notiks jubilejas lielkoncerts.
