Aziātiski vaigu kauli un degošas acis, temperaments un noslīpēta horeogrāfija. 1961. gadā pēc viesizrādēm Parīzē ar Pēterburgas Marijas teātri Rudolfs Nurejevs nolēma vairs nekad neatgriezties Padomju Savienībā. Viņš palika aiz dzelzs priekškara. Strādāja Londonas Karaliskajā baletā un kļuva par Parīzes operas un baleta trupas māksliniecisko vadītāju. Viņš tā arī nekad neuzkāpa uz Maskavas Lielā teātra skatuves.
Parādīt baleta zvaigznes dzīvesgājumu uz Maskavas Lielā teātra skatuves nolēma režisors Kirils Serebreņņikovs. Taču ilgi gaidītā baleta pirmizrāde “Nurejevs” negaidīti tika atcelta tikai trīs dienas pirms pirmizrādes. Lielā teātra direktors Vladimirs Urins apgalvo, ka izrāde vēl nav gatava. Viņš noliedz, ka izrāde pārcelta uz nākamā gada maiju, jo tajā atklāti atspoguļota Nurejeva homoseksualitāte.
"Ir nodarīts kaitējums reputācijai, protams... jebkuras izrādes atcelšana nozīmē kaitējumu teātra reputācijai. Mēs to saprotam, taču izrādes kvalitāte mums ir svarīgāka," norāda Lielā teātra direktors Vladimirs Urins.
Kā vēl vienu izrādes iespējamo pārcelšanas iemeslu min personīgu kultūras ministra Vladimira Medinska rīkojumu. Ministrijā norāda – nekādas cenzūras nebija.
Lielā teātra vēsturē šī nav pirmā reize, kad līdz skatītājiem nenonāk gandrīz gatava pirmizrāde. Piemēram, 1969. gadā toreizējai kultūras ministrei Jekaterinai Furcevai nepatika slavenā baletmeistara Jurija Grigoroviča “Gulbju ezers”... Bet arī toreiz, Padomju Savienībā, tas nenotika trīs dienas pirms pirmizrādes.
Kultūras žurnālists Andrejs Arhangeļskis skaidro, ka Krievijas amatpersonas neko atklāti neaizliedz - tikai stingri iesaka. Izrādes pārcelšana notika vien mēnesi pēc tam, kad šī gada maijā Serebreņņikovs tika aizturēts un nopratināts kā liecinieks kriminālizmeklēšanā par iespējamo valsts līdzekļu izšķērdēšanu.
Šobrīd Serebreņņikovs, kas atcelšanas iemeslus komentēt atsakās, ir “nežēlastībā kritis mākslinieks," saka Arhangeļskis.
“Katrs izteikums par cilvēka brīvību un tās meklējumiem jau vieš aizdomas. Tas ir pilnīgi jauns uzvedums, absolūti ekskluzīvs. “Nurejevam” būtu bijusi spoža nākotne Eiropā vai ASV, kas uzlabotu Krievijas kultūras tēlu, it īpaši šobrīd," uzsver Arhangeļskis.
"Diemžēl tas viss ir raksturīgs mūsdienu Krievijai. Pirmā bezdelīga bija izrāde „Tanheizers”, kad savu amatu zaudēja režisors Boriss Mezdričs. Kaut gan tiesa viņu attaisnoja... Un man liekas, ka pēc tā sabiedrībā parādījās daudzi pašcenzūras piemēri. Teātri ir ļoti ieturēti savā darbā. Teātru direktori baidās," skaidro teātra kritiķis Glebs Sitkovskis.
Abi eksperti ir vienisprātis – lai kultūra attīstītos, jādod brīvība radošumam.
