Kultūra

Dita Lūriņa Liepājas teātrī iestudējusi Čehova "Ķiršu dārzu"

Kultūra

Ar Indulim Zariņam veltītu izstādi atklāj Mākslai vajag telpu Vasaras māju

Iznākusi Intas Kārkliņas grāmata "Labdien un sveiki! Alfrēds Jaunušans"

Aktieris un režisors Alfrēds Jaunušans grāmatā «Labdien un sveiki!»

Šis ir Latvijas Nacionālā teātra izcilā aktiera un režisora Alfrēda Jaunušana 100. jubilejas gads. Pirms vairākiem mēnešiem teātrī notika viņa piemiņas vakars, spilgti pierādot, cik paliekošas pēdas viņš atstājis gan teātra cilvēkos, gan skatītājos. Savukārt rīt atvēršanas svētkus piedzīvos Intas Kārkliņas grāmata „Labdien un sveiki! Alfrēds Jaunušans”, kas ietver viņa dzīvesstāstu.

Pēc grāmatas autores teiktā, Alfrēda Jaunušana dzīves gājums ir patiešām ļoti īpašs. To izzināt gan nav bijis viegli, jo Jaunušans bija no cilvēkiem, kam nepatika pārāk atklāti stāstīt par savu dzīvi.

„Tas bija viņa aicinājums. Un es saprotu, ka patiešām ļoti liela režisora uzticība, ka viņš tieši mani izraudzījās, lai izstāstītu savu dzīvesstāstu,” saka Inta Kārkliņa, kura ar Alfrēdu Jaunušanu tikās gandrīz piecus gadus vismaz pāris reižu mēnesī, un viņš stāstīja par sevi.

Kārkliņa jau pirms tam bija rakstījusi diplomdarbu par Jaunušanu, kā arī daudzkārt viņu intervējusi dažādiem preses izdevumiem.

Kaut arī meistars pats viņu uzrunāja, jau uzreiz bija skaidrs, ka viegli nebūs, jo Jaunušans nevienu nemēdza pielaist sev pārāk tuvu klāt:

''To jau es arī zināju, ka tā barjera būs priekšā visur. Rita Melnace, viņa līdzgaitniece teātrī, viņa arī teica – nesaceries…”.

Sākotnēji Jaunušans centiess visu režisēt pēc saviem noteikumiem, pirmais cīkstiņš bijis visai pailgs, līdz viņš sapratis, ka tikai pēc viņa noteikumiem autore tomēr nespēlēs.

„Mums gāja dažādi. No jaukām, mīļām dāvaniņām svētkos, kad es saņēmu atklātnīti ar uzrakstu – manam draugam Intai, līdz mūsu sarunām paaugstinātos toņos, un viņš pastāvēja uz savu taisnību, es – uz savu. Visādi mums gāja. Bet ar laiku tas viss vairāk pārvērtās vienkārši sarunās. Es ļoti priecājos, ka viņš man daudz ko uzticēja, un es arī sapratu, kas no tā visa vajadzīgs tai grāmatai un kas nav vajadzīgs. Arī bez viņa pieteikšanas,” par sadarbību stāsta autore.

Savā ziņā darbs pie grāmatas tapšanas labi raksturo Alfrēda Jaunušana raksturu kopumā. Viņš bija sarežģīts cilvēks, bet tieši tāpēc tik labi pazina arī citu sarežģīto cilvēku dvēseles, par kuriem runāja savās meistarīgi iestudētajās izrādēs.

„Viņš saprata tos cilvēkus, viņš juta viņiem līdzi. Un kā vienmēr uzsvērts viņa darbu recenzijās un vērtējumos – viņš nevienu cilvēku nepazemoja uz skatuves. Viņš atklāja viņa dvēseli. Neļāva izskatīties viņam nožēlojamam, bet būt ar savām negatīvajām un pozitīvajām īpašībām. Parādīja, ka arī pēdējam draņķim tomēr ir dzīva sirds”.


Teātra dzīve būs ļoti svarīga grāmatas daļa, bet grāmata aptvers visu Jaunušana dzīvi, arī viņa bērnību, skolas gadus un kara laika pārdzīvojumus. Daļa faktu atklātībā nonāks pirmo reizi.

Inta Kārkliņa dēvē Jaunušana mūžu par unikālu, jo tā bija cīņa par sapni daudzu gadu garumā:

„No statistiem, septītajiem sulaiņiem, kraukļiem un komjauniešiem līdz lieliskam aktierim ar vairāk nekā 80 lomām un lieliskam režisoram, kurš arī iestudējis vairāk nekā 80 izrāžu, un arī šie 20 gadi Nacionālajā teātrī, ko viņš vadīja kā galvenais režisors. Tiešām caur cīņu par savu sapni. Un, kā viņš pats ir uzsvēris, – cilvēkam ir jābūt stiprākam par apstākļiem. Un viņa ceļā uz savu sapni apstākļi bija ļoti, ļoti nežēlīgi”.



Dažādus stāstus un pārdomas paša Alfrēda Jaunušana balsī glabā arī Latvijas Radio fonotēka. Piemēram, 85. jubilejas raidījumā Jaunušans izsaka savas domas par to, kādam jābūt aktierim:

„Nekad nedrīkst aktieris teikt – es esmu gatavs. Ticība sev ir jāsaglabā, bet jābūt arī šaubām. Tikai šaubās izkristalizējas talants. Tā kā Kārlis Pamše grāmatai par Ludmilu Špīlbergu uzrakstījis labu virsrakstu „Nemierā ar sevi””.

Viena no Jaunušana paša spožajām lomām bija Rūdis - Alfrēda Amtmaņa-Briedīša „Skroderdienu” iestudējumā 1955. gadā. Rūdim, kā zināms, ir jādzied, bet Jaunušans ar dziedāšanu bijis uz jūs, tāpēc pusotru gadu pirms izrādes ar skolotājas palīdzību centies šo prasmi rūpīgi pilnveidot:

„Mans bijušais direktors dzīvoja blakus istabā, kur es gāju pie tās skolotājas mācīties. Un viņš saka – tikko tu parādījies, mēs visa māja gājām ārā. Es to varu iedomāties, jo tur es apmēram to stundu bļāvu visnelabākā balsī. Nu, kamēr iedrillējās, tik stulbs jau es neesmu, kā saka, arī ziloni iemāca kaut ko darīt”.

Amtmaņa-Briedīša iestudētās ''Skroderdienas Silmačos'' ieskaņotas arī platē ar visu Alfrēda Jaunušana dziedājumu, un tieši no šīs plates viņu arī pirmo reizi iepazinusi grāmatas par Jaunušanu autore Inta Kārkliņa.

„Labdien un sveiki!” – šādu nosaukumu viņa grāmatai devusi tādēļ, ka Jaunšans pats tā savulaik raksturojis aktiera mūžu:

„Kamēr izrāde dzīvo, tikmēr ir. Labdien un sveiki – un vairs nekā. Un tad es sapratu, ka tas jau neattiecas tikai uz aktiera nospēlēto lomu, bet uz visu dzīvi arī. Jo, salīdzinot ar mūžību, tas taču ir tikai tāds mirklis”.

Intas Kārkliņas grāmatas „Labdien un sveiki! Alfrēds Jaunušans” atvēršanas svētki notiks trešdien, 19. jūnijā, Nacionālajā teātrī.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti