Jaunrades deju konkursu tradīcijas saknes meklējamas jau pagājušā gadsimta 50. gados. Šoreiz divu dienu laikā novērtētas pēdējo trīs gadu laikā veidotās horeogrāfijas, pavisam 131 deja.
"Tie konkursi ir vajadzīgi, lai mēs uzturētu savu identitāti un deju kustību Latvijā ļoti stipru un lai izsijātu graudus – īstenībā atlasītu tos dimantus, kuri varbūt arī būs uzvārdi un vārdi, ierakstīti latviešu tautas deju kultūrā, vēsturē," pauda žūrijas pārstāvis, horeogrāfs Iļja Vlasenko.
Horeogrāfs Jānis Kalniņš atzīmēja: "Šis attīsta mūsu nozari, mēs redzam citus horeogrāfus, mēs redzam kolektīvus, to, kur mūsu nozare virzās."
Horeogrāfs Jānis Purviņš piebilda: "Mēs šeit kuluāros esam runājuši, ka ir divas lietas, kas vieno dejotājus. Tie ir deju svētki un jaunrades deju konkurss. Šeit var redzēt jaunas lietas, varbūt kādas, kas acij vēl nav acij ik ļoti ierastas. Jauni horeogrāfi te arī vienmēr piedalās. Te ir tā vieta, kur rasties horeogrāfam."
"Man tas daudz nozīmē. Visu laiku lidinās tie tauriņi vēderā. Pirmkārt jau tāpēc, ka dejotāji redz un piedzīvo konkursu kā tādu. Dejo uz lielās skatuves. Ar lielajām gaismām un skatītājiem. Un protams, redzēt savu darbiņu, ka viņš ir no tā nulles punkta sācies un tagad līdz tam izpildījumam ticis, ir vārdos neaprakstāmi," teic horeogrāfe Keita Straume. "Manuprāt, ir galvenais redzēt to, ka tā deja tiek dejota, un, ja kāds viņu paņems un turpinās savā kolektīvā, tad tas arī ir noteikti gandarījums," viņa piebilda.
Jaundarbu vērtējumā ņem vērā dejas tehniku un zīmējumu, iederību laikā un telpā, dramaturģiju, kā arī kopskatu, kuru lielā mērā ietekmē arī kolektīva izpildījums.
Purviņš atzīmēja: "Horeogrāfam satraukums ir vienmēr, un arī īpaši pirmizrādēs, kad dejas pirmo reizi tiek rādītas. Tad ir satraukums, cik daudz dejotājs iejutīsies tajā dejas tēla, ko tu esi veidojis, un kā skatītājs to uztvers un vai sapratīs."
Žūrijas priekšsēdētāja, horeogrāfe Rita Spalva norādīja: "Katram un varbūt visiem kopā ir priekšstati, kādai ir jābūt Latvijas skatuviskajai dejai un tautas dejai. Protams, ka var meklēt laikmetīgajā dejā jaunus paņēmienus, bet vai tie asociēsies ar nacionālo deju? Tas ir jautājums."
Uz jautājumu, kas tad patīk pašiem dejotājiem, deju ansambļa "Diždancis" dejotājs Artūrs Hudjakovs atteica: "Grūtības. Tās nav parastās tautas dejas, ko mēs dejojam ikdienā, tās ir tautas dejas, ko dejo reti, vienreiz gadā varbūt, varbūt divreiz. Tas vienkārši dod tādu izaicinājumu kolektīvam parādīt, kāds tu esi."
Konkursa rezultāti būs zināmi jau 2. februārī.
